/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Krievijas pārstāvis Boriss Timohovs EDSO Pastāvīgās padomes sēdē 26. februārī, runājot par sestdien paredzēto krievu skolu aizstāvju kongresu, maldinoši norādījis, ka tā organizētāji — Latvijas Cilvēktiesību komiteja — pērn par nopelniem cilvēktiesību aizstāvībā saņēmuši Maksa van der Stūla prēmiju.
Prēmiju pērn saņēma Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, sestdien ziņo laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze».
«6. martā Rīgā notiks Latvijas komiteju kongress, lai aizstāvētu skolas ar krievu mācību valodu — skolas, kuras piedāvā izglītību nacionālajām minoritātēm to dzimtajā valodā. Šo kongresu organizē cilvēktiesību organizācija — Latvijas Cilvēktiesību komiteja —, kas pavisam nesen saņēma Maksa van der Stūla prēmiju par aktīvu darbību eiropeisku cilvēktiesību standartu izvirzīšanā,» teikts Krievijas pārstāvja Timohova runā, kas oriģinālā bija krievu valodā.
Šīs runas tulkojumā angļu valodā, kas atrodams Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes mājaslapā, parādās vēl kāda ačgārnība — «..šo konferenci organizē labi pazīstamā cilvēktiesību organizācija, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, kurš nesen saņēma Maksa van der Stūla balvu par tā centieniem sekmēt eiropeiskus cilvēktiesību standartus».
Patiesībā krievu skolu kongresu organizē Latvijas Cilvēktiesību komiteja, bet prestižo prēmiju 50 000 eiro apmērā par sasniegumiem cilvēktiesību aizsardzības veicināšanā un mazākumtautību integrācijā saņēma Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, kuram ar kongresa organizēšanu nav saistības. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru vada Ilze Brands-Kehre. Pirms īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās posteņa ieņemšanas to vadīja Nils Muižnieks. Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētāji ir ar politiku cieši saistītas personas: Vladimirs Buzajevs, Genadijs Kotovs, Tatjana Ždanoka un Leonids Raihmans.
«Nē, neesam saņēmuši van der Stūla prēmiju,» «Neatkarīgajai» apliecināja Ždanoka, spriežot, ka Krievijas pārstāvis savā ziņojumā sajaucis abas organizācijas.
«Tas nu gan ir varen lustīgi,» pēc garda smējiena, komentējot Krievijas pārstāvja teikto EDSO Pastāvīgās padomes sēdē, sacīja Muižnieks. Taču, nopietni runājot, viņš uzsvēra, ka «ikviens, kurš pazīst Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru un Latvijas Cilvēktiesību komiteju, zina, ka tās ir ļoti atšķirīgas organizācijas. Turklāt Cilvēktiesību komitejā liela daļa aktivitāšu ir cieši saistītas ar politiku».
Muižnieks norādīja, ka Krievijai nevajag šādi, ar Maksa van der Stūla vārdu, mēģināt celt Latvijas Cilvēktiesību komitejas statusu.
Jautāts, vai tiešām šāda kļūda Krievijas pārstāvim bijusi nejauša vai arī tas taktiski izmantots, lai maldinātu nezinātājus, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš secināja, ka «faktiski tas tiek pausts ar nodomu. Šeit ir jautājums, vai ar nodomu netiek mēģināts starptautiskās sabiedrības acīs celt lielāku autoritāti Latvijas Cilvēktiesību komitejai, kuras viena no vadītājām ir Ždanokas kundze. Patiesībā tas ir vienīgais skaidrojums — ar faktu sagrozīšanu pacelt šīs komitejas statusu attiecīgajā auditorijā».
«Diemžēl mums jākonstatē, ka šis nav pirmais gadījums no Krievijas atbildīgu amatpersonu puses mēģināt manipulēt ar faktiem, atsaukties uz kādiem starptautiskiem dokumentiem vai rekomendācijām. Manām, ka viņi konsekventi kādus punktus izņem no konteksta, citē nepilnīgi, līdz ar to arī sagrozot būtību. Protams, mēs varam izteikt nožēlu, tā nav sevis cienošas valsts pieņemama darbības metode,» sacīja Riekstiņš.
«To pamanījām jau uzreiz,» par Krievijas pārstāvja runā pieļauto maldināšanu «Neatkarīgajai» sacīja Latvijas vēstnieks EDSO Aivars Vovers, sakot, ka Latvija par šo maldināšanu norādīs Krievijas pārstāvjiem.