Valsts kompānija «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) pirmdien iesniegusi apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu apmierināt Ģenerālprokuratūras prasību un atzīt par spēkā neesošu pirms trim gadiem notikušo mobilo sakaru operatora «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) 23% kapitāla daļu pārdošanu ciparu televīzijas projekta ieviešanas koordinatoram «Digitālajam Latvijas radio un televīzijas centram» (DLRTC).
Sūdzība iesniegta, jo LVRTC, DLRTC un Satiksmes ministrija pretēji prokuratūras nostājai uzskatīja, ka LMT kapitāla daļas būtu nododamas atpakaļ LVRTC īpašumā, nevis īpašumtiesības uz kapitāla daļām būtu atzīstamas par labu valstij Satiksmes ministrijas personā. Tiesa iepriekš piekrita prokuratūras prasībai un LMT daļas nodeva valsts īpašumā.
Reizē ar LVRTC apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesa uz Augstāko tiesu nosūtīs arī LVRTC bijušā ģenerāldirektora Māra Paudera un Lielbritānijas kompānijas «Kempmayer Media Limited» meitas uzņēmuma Latvijā «Kempmayer Media Latvia» sūdzības par tiesas lēmumu neļaut tiem iesaistīties šajā tiesas procesā.
LVRTC sabiedrisko attiecību speciāliste Vaiva Ostrovska sacīja, ka, piekrītot atzīt 23% LMT kapitāla daļu pārdošanu DLRTC par spēkā neesošu, LVRTC vēlas precizēt iepriekšējā tiesiskā stāvokļa atjaunošanu — 23% LMT kapitāla daļu nodošanu atpakaļ LVRTC īpašumā.
«LVRTC ir bijis viens no LMT dibinātājiem un īpašniekiem — to apliecina LMT dibināšanas dokumenti un Uzņēmumu reģistra dati. Patlaban no sprieduma izriet, ka LMT daļas nepastarpināti pieder citai personai — Latvijas Republikai. Pie šāda sprieduma ir neskaidrs restitūcijas mehānisms, kuras dēļ var tikt apdraudēta LVRTC maksātspēja, kas savukārt atstātu iespaidu uz pakalpojumiem, ko šobrīd sniedz LVRTC,» paskaidroja LVRTC ģenerāldirektors Ivars Golsts.
Arī SM nesaprot vajadzību pēc kapitāla daļu īpašnieka maiņas
Arī Satiksmes ministrijai (SM), pēc Ostrovskas teiktā, nav skaidrs, kāpēc jāmaina kapitāla daļu īpašnieks. «Tiesas procesā Satiksmes ministrija pauda savu viedokli, lūdzot atjaunot stāvokli, kāds bija pirms LMT kapitāla daļu pārdošanas, tas ir, atdot tās LVRTC īpašumā,» paskaidroja SM pilnvarotā persona tiesā, Juridiskā departamenta direktora vietniece Liene Priedīte-Kancēviča. Satiksmes ministrija tiesas procesā pārstāv valsts intereses. Priedīte-Kancēviča ir arī LVRTC padomes priekšsēdētāja.
LVRTC pārstāvis zvērināts advokāts Ivars Grunte savukārt pauda LVRTC viedokli, ka tiesa nevarēja lemt par LVRTC piederošo 23% LMT akciju daļu nodošanu valstij un šajā daļā LVRTC spriedumu pārsūdz pilnībā. «Valsts privāto tiesību sfērā konkrētajā gadījumā darbojas caur valsts uzņēmējsabiedrību, kurai ir sava nošķirta manta. Valsts uzņēmējsabiedrības darbībai privāto tiesību sfērā ir piemērojamas tās pašas tiesību normas, kas jebkurām citām juridiskām personām,» norādīja Grunte.
Savukārt DLRTC un Satiksmes ministrijā, kurām arī ir iespējas pārsūdzēt tiesas spriedumu, aģentūrai BNS savu viedokli solīja paust vēlāk.
Tiesa atzīst Latvijas valsts īpašuma tiesības uz LMT kapitāla daļām
LVRTC īpašumtiesības uz 23% LMT kapitāla daļu pirms darījuma ar DLRTC bija reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. 1991. gadā LVRTC veica ieguldījumu LMT pamatkapitālā, kas tika fiksēts LMT dibināšanas līgumā. LVRTC šā darījuma īstenošanai bija saņēmis Sakaru ministrijas atļauju.
Savukārt 1996. gadā atbilstoši grozījumiem likumos LVRTC mainīja uzņēmējdarbības formu, pārtopot no valsts kompānijas par valsts akciju sabiedrību. Šajā procesā LVRTC atbilstoši normatīvajiem aktiem savos aktīvos iekļāva arī LMT kapitāldaļas. Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi LVRTC bilances, finanšu pārskatus un revīziju aktus par 1996. un 1997. gadu, neapšaubot LVRTC īpašuma tiesības uz 23% LMT kapitāla daļu.
Rīgas apgabaltiesa, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību Satiksmes ministrijas interesēs, 3. februārī nolēma atcelt DLRTC mātes kompānijas LVRTC 2000. gada septembrī pieņemtos lēmumus saistībā ar tai piederošo 23% LMT kapitāla daļu pārdošanu LVRTC meitas uzņēmumam DLRTC, kā arī atzina par spēkā neesošu 2000. gada 29. septembrī starp abām kompānijām noslēgto pirkuma– pārdevuma līgumu par vērtīgo LMT kapitāla daļu pārdošanu DLRTC.
Tiesa atzina Latvijas valsts īpašuma tiesības uz šīm LMT kapitāla daļām un noteica, ka tās nododamas LVRTC turējumā. Satiksmes ministrijas, LVRTC un DLRTC pārstāvji iepriekš lūdza tiesu akcijas nodot LVRTC īpašumā, nevis tikai turējumā. Līdz ar to tiesa apmierināja prokuratūras prasību par īpašumtiesību atjaunošanu valstij uz LMT kapitāla daļām un to nodošanu LVRTC turējumā.
Lūdz atzīt par spēkā neesošu kapitāla daļu pārdošanu
Ģenerālprokuratūras prokurors Agnis Pormalis tiesā uzturēja prasību, lūdzot tiesu atzīt par spēkā neesošu pirms trim gadiem notikušo mobilo sakaru operatora LMT 23% kapitāla daļu pārdošanu ciparu televīzijas projekta ieviesējam DLRTC. Prokuratūra uzskata, ka LMT kapitāldaļu pārdošanas darījums bija valsts īpašuma privatizācija, neievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību.
Savukārt Satiksmes ministrijas, LVRTC un DLRTC pārstāvji atzina prokuratūras prasību atzīt par spēkā neesošu LMT kapitāldaļu pārdošanu DLRTC. Tomēr Satiksmes ministrija, LVRTC, DLRTC un prokurors tiesā pauda dažādus viedokļus par to, vai LMT kapitāldaļas būtu nododamas atpakaļ LVRTC īpašumā vai arī īpašumtiesības uz kapitāldaļām būtu atzīstamas par labu valstij Satiksmes ministrijas personā.
Prokurors palika pie viedokļa, ka LMT kapitāldaļas nododamas valsts īpašumā ministrijas personā. Savukārt Satiksmes ministrijas, LVRTC un DLRTC pārstāvji pauda, ka, atzīstot par spēkā neesošu LVRTC un DLRTC darījumu par LMT 23% kapitāldaļu pārdošanu, būtu «jāatjauno stāvoklis, pirms notika darījums».
Pirmdien ir pēdējā diena, kad Rīgas apgabaltiesas spriedumu par LMT kapitāla daļu īpašumtiesībām var pārsūdzēt. Ja pirmdien sūdzības nebūtu iesniegtas, spriedums otrdien stātos spēkā.