Māju un dzīvokļu apdrošināšana: ieguvumi un riski

Ar apdrošināšanu saistītos jautājumus skaidro «If Latvia» privātpersonu produktu attīstības vadītāja Sigita Šteina-Mūrniece un «Baltijas Apdrošināšanas nama» risku parakstītājs Edgars Bogdanovičs.

Pabeigta un nepabeigta īpašuma apdrošināšana

Ierodoties apdrošināšanas sabiedrībā, pirmām kārtām tiek noskaidrots, vai īpašums ir pabeigts un nodots ekspluatācijā, jo to iespējams apdrošināt jebkurā būvniecības stadijā.

Gan pabeigtu, gan nepabeigtu objektu var apdraudēt virkne risku. Nepabeigta īpašuma apdrošināšana maksās dārgāk, jo tas bieži mēdz būt neapdzīvots un atstāts bez uzraudzības. Tiek izvērtētas arī trešo personu  potenciālās izpausmes, piemēram, vannas zādzība no nepabeigta, bez uzraudzības atstāta objekta, arī ir zādzība. Klientam jārēķinās, ka lūgumu apdrošināt nepabeigtu objektu izvērtēs ļoti individuāli, un grūti pateikt, vai tas vispār beigsies ar apdrošināšanas līguma noformēšanu.

Var gadīties, ka sabiedrība atsaka nepabeigtā objekta apdrošināšanu pārāk lielā riska dēļ. Piemēram, ja ēka vēl nav apjumta, lietus radītais bojājums var būt neatgriezenisks, bet apdrošinātājs apdrošina tikai pret dabas stihijām. No parastām dabas parādībām ēkas jāsargā jumtiem.

Ja zemes gabalā ir tikai ēkas būvbedre vai ielieti pamati, tie jāpaspēj apdrošināt. Kad objekts top, tā vērtība pieaug ar katru dienu. Šādos gadījumos apdrošināšanas sabiedrība noskaidro, kāda ir materiālu un darba izmaksu tāme, cik ilga iecerēta būvniecība. Izvērtējot šos datus, tiek slēgts apdrošināšanas līgums par visu paredzēto celtniecības periodu, teiksim, gadu, un uzreiz par pilnu topošā īpašuma vērtību. Tātad, lai arī dabā ir tikai būvbedre, līgums tiek slēgts par pilnu mājas tāmes vērtību.

Klienti dažkārt ir neizpratnē, jo, viņuprāt, apdrošināt pamatus un gatavu ēku nav viens un tas pats. Skaidrojums ir vienkāršs: apdrošināšanas prēmija tiek rēķināta, zīmējot augšupejošu līkni. Ceļot māju pilnīgi no jauna, ar katru dienu aug tās vērtība un līdz ar to arī apdrošināšanas polises vērtība. Apdrošināšanas prēmija tiek aprēķināta no vidējā lieluma starp «nulles punktu» un pabeigta īpašuma vērtību.

Ja rit remonts vai rekonstrukcija

Apdrošinātāji uzsver, ka risks ēkai, kurā notiek remonts vai rekonstrukcija, ir daudzkārt lielāks par to, kāds varētu būt ikdienas ekspluatācijā. Būvniecības laikā ved materiālus, lauž, metina, krāso, tāpēc risks ir stipri lielāks.

Sabiedrība «If Latvia» ir izstrādājusi atšķirīgus apdrošināšanas noteikumus diviem ēku veidiem — kuras remontē un kurās nenotiek remonts vai rekonstrukcija. Ēkām, kas tiek remontētas, piedāvā būvniecības visu risku polisi. Pret zaudējumiem, kas rodas būvniecības dēļ, parastā īpašuma apdrošināšanas polise nepasargā. Tātad, lai arī objektam noslēgts apdrošināšanas līgums, pamatojoties uz gatava īpašuma apdrošināšanas noteikumiem, zaudējumi, kas radušies būvniecības dēļ, šajā gadījumā ir izņēmums, un apdrošinātājs tos nesedz. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā 90 procenti riska ir neapdrošināti, jo būvniecības objektos nelaimes visbiežāk izceļas tieši metināšanas, komunikāciju montāžas vai nedrošas elektroinstalācijas dēļ. Daudzviet ir arī līmes un krāsas, viegli uzliesmojoši materiāli.

Būvniecības visu risku polise ir aptuveni par 20 procentiem dārgāka nekā gatava īpašuma apdrošināšanas polise. Ir sabiedrības, kuras šos riskus pārdod tikai juridiskām personām — būvfirmām. «If Latvia» šādu polisi var iegādāties arī privātpersonas.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana — īpašnieka vai būvnieka ziņā?

Būvniecības laikā zaudējumi var tikt nodarīti ne tikai īpašumam, kas pret šādām nelaimēm nodrošināts ar būvniecības visu risku polisi, bet arī trešajām personām un viņu īpašumam.

Piemēram, būvējot daudzstāvu autostāvvietu  pie  Sporta  pils, ceļamkrāns iegāzās pretējās mājas logā. Ceļot Eirovīzijas halli, kāda metāla konstrukcija neizturēja un uzkrita ielas malā stāvošam automobilim, ieliecot tā jumtu līdz grīdai.

Būvniecība ir riskanta. Ja būvē vai veic rekonstrukciju pilsētā, loģisks ir jautājums: kā pasargāties no zaudējumiem, kas varētu rasties kādam citam? Šajā gadījumā atbildi sniedz Civillikums, kurā teikts, ka īpašnieks ir atbildīgs par jebkuru zaudējumu, kas viņa īpašuma dēļ radies trešajām personām. Pat ja īpašnieks atrodas Amerikā vai Izraēlā un zaudējumi trešajām personām nodarīti it kā bez viņa ziņas, viņš būs spiests tos kompensēt, ja viņa civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta.

Apdrošinot savu civiltiesisko atbildību, klients it kā apdrošina svešu īpašumu un svešas intereses. Tādēļ arī laikā, kad notiek būvniecība, klientam piedāvā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi. Ja darbi rit privātmājā, šāda polise nav tik būtiska. Šādos gadījumos kaitējumi trešajai personai tiek nodarīti loti reti. Pilnīgi atšķirīga situācija ir tad, ja darbi rit pilsētas centrā, piemēram, daudzdzīvokļu mājā. Var būt, ka zem remontējamā dzīvokļa ir vēl četri stāvi, kur veikts kvalitatīvs remonts, bet pirmajā stāvā — dārgs birojs ar labām mēbelēm. Tad zaudējumu apjoms, kas negadījuma dēļ nodarīti trešajām personām, var būt ļoti ievērojams.

Pēc speciālistu ieteikuma šādā gadījumā visdrošākais variants ir iegādāties būvniecības visu risku un arī īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi. Tad īpašums būs drošs gan pret celtniecības gaitā tam nodarītajiem kaitējumiem, gan īpašnieks būs pasargāts no visiem riskiem, kas saistībā ar viņa īpašumu var apdraudēt trešās personas un to īpašumu.

Ja būvdarbus veic licencēta firma

Apdrošinot civiltiesisko atbildību, īpašnieks pieteikuma anketā norāda, vai remontu veiks pats vai to darīs licencēta būvfirma, vai kvalificēti meistari. No riska, kādu uzņemsies apdrošinātājs, atkarīga apdrošināšanas prēmija. Ja īpašnieks remontēs pats, viņam būs jāmaksā lielāka prēmija, ja šos pašus darbus veiks licencēta būvfirma, prēmija būs mazāka.

Bieži vien lielajām būvfirmām jau ir ar apdrošinātāju noslēgti profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Speciālisti klientiem iesaka tos rūpīgi izlasīt un nepaļauties uz būvfirmu darbinieku mutiskajiem apgalvojumiem. Bieži vien apdrošinātāji kopā ar klientiem izpēta būvnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises un noskaidro, kas ir un kas nav apdrošināts.

Būtiski, kas šajā līgumā definēts kā trešā persona. Ja kā trešā persona definēti visi apkārtējie, kam būvdarbu laikā teorētiski var tikt nodarīti zaudējumi, bet ne pats klients, kurš nolīdzis būvniekus, zaudējumi trešajām personām gan tiks segti, bet klientam — nē.

Apdrošināšanas speciālisti stāsta, ka ļoti bieži ar lūgumu apdrošināt viņu civiltiesisko atbildību sabiedrībās vēršas īpašnieki,  kuru īpašumā paredzēta būvniecība. Parasti šādā gadījumā viņi saņem atteikumu, jo riska objekts, no kura var izrietēt zaudējums, ir būvnieks. Apdrošināšanas sabiedrība izvērtē būvniecības firmu un to, cik droša tā bijusi līdz šim. Īpašniekam, slēdzot būvlīgumu, tiek ieteikts paredzēt, ka būvniecību var sākt tikai tad, kad būvnieks uzrādīs paša noslēgto profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi. «Baltijas Apdrošināšanas nams» civiltiesisko atbildību apdrošina tikai licencētām būvfirmām, bet ne amatniekiem, ne meistaru brigādei, kam nav ne licenču, ne sertifikātu.

Apdrošināšana — pret nejaušībām, nevis nolaidību

Civiltiesiskā atbildība no īpašuma pret trešajām personām izriet ne tikai tā būvniecības vai remonta laikā, kas ir paaugstināta riska periods. Nelaimes mēdz notikt arī relatīvi mierīgā laikā, kad pilnīgi pabeigts īpašums tiek ekspluatēts. Klientam būtiski zināt, ka apdrošinātāju izpratne par negadījumiem, par kuriem pienākas civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, var būt atšķirīga.

Tipisks piemērs: lāstekas, kas, krītot no jumtiem, bojā automašīnas vai, vēl ļaunāk, kādam uzkrīt uz galvas. Ar šādiem gadījumiem īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā iznāk saskarties bieži. Šādus gadījumus uztver kā anekdotiskus, un ļoti grūti pārliecināt, ka tā nemaz nav. Pie īpašnieka vēršas cietušais vai viņa piederīgie. Var gadīties, ka radušies milzīgi ārstēšanās izdevumi, var lūgt kompensēt ārstēšanās laikā negūto peļņu.

Ķieģelis no nama var uzkrist arī uz garāmbraucošas dārgas automašīnas. Apdrošinātāji uzskata, ka cilvēkam ir jārūpējas par savu īpašumu, un apdrošināšana nav ātrā palīdzība, kas ārstē nolaidības sekas. Tiek segti tie zaudējumi, kas radušies neparedzēti, negaidīti, neuzmanības dēļ. Plūdi dzīvoklī, ugunsgrēks — tā ir neparedzēta nelaime. Ja lāsteka, krītot no jumta, nodarījusi zaudējumus, jāpēta, kāpēc tā krita — vai tā tiešām izveidojusies tik strauji, ka mājas īpašnieks to nav ievērojis. Ja īpašnieks to var pierādīt, tad tas jāklasificē kā neparedzēts gadījums. Ja lāsteka karājusies visu dienu, to vajadzēja ieraudzīt un novākt.

Cietušajam ir vienalga, vai negadījums ar viņu noticis nejaušības vai īpašnieka nolaidības dēļ, jo pēc Civillikuma kompensācija jāsaņem vai nu no negadījumā vainīgā mājas saimnieka, vai apdrošināšanas sabiedrības, ja tā bijusi nejaušība. Diemžēl cilvēki joprojām nav pietiekami labi informēti, ka viņiem ir tiesības šādos gadījumos pieprasīt kompensāciju.

Runājot par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumiem, «Baltijas Apdrošināšanas nams» trīs četras reizes gadā saskaras ar situāciju, kad nejaušības vai ūdensvada cauruļu plīsuma dēļ tiek applūdināti kaimiņi. Rīgā tas ir tipiskākais zaudējums. Var teikt — kāpēc apdrošināt dzīvokļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, ja ar apakšējo kaimiņu mierīgā ceļā var vienoties par pleķīti uz griestiem samaksāt pārdesmit latu. Kāpēc maksāt apdrošinātājam? Ja ir pārliecība, ka iespējamais zaudējums būs tikai pārdesmit latu vērts, pie apdrošinātāja nav jāiet. Pieredze liecina, ka vidēji bojājumi, ko izraisījusi ūdens noplūde, maksā divus līdz trīs tūkstošus latu. Parasti ir jāatlīdzina ne tikai par apakšējā stāva dzīvokļa remontu, bet arī par cietušajām iekārtām, piemēram, datoru, televizoru, mēbelēm. Ūdens caurules diametrs ir divi centimetri, un minūtes laikā pietek spainis. Ja parēķina, cik spaiņu ūdens var iztecēt no plīsušas caurules astoņās stundās, kamēr īpašnieks ir darbā? Ugunsnelaimei parasti ir vēl daudzkārt ļaunākas sekas.

Par kādu summu apdrošināt?

Ja klients un apdrošinātājs vienojušies par apdrošināšanu, rodas jautājums: par kādu summu? Apdrošinātāju atšķirībā no nekustamā īpašuma vērtētāja interesē nevis īpašuma  tirgus cena, bet tā atjaunošanas vērtība. Tajā neietilpst zemes vērtība. Bieži vien klientiem grūti saprast, ka apdrošināšanas vērtība nav saistīta ar īpašuma tirgus cenu. Piemēram, Līvānu māja ar trim hektāriem zemes, kas atrodas pie Latvijas austrumu robežas, maksā ap 15 000 latu, bet tāda paša īpašuma cena Jūrmalā var sasniegt jau ap 500 000 latu. Jautājums — par kādu summu apdrošinātāji apdrošinās šos abus īpašumus? Izrādās, par vienādu: par 15 000 latu Latgalē un par 15 000 latu Jūrmalā, jo apdrošināta tiek šīs mājas atjaunošana iepriekšējā kvalitātē, kāda tā bija līdz negadījumam.

Apdrošinot īpašnieka civiltiesisko atbildību, runā par atbildības limitu: zaudējumiem, kas var rasties trešajām personām saistībā ar noteikto īpašumu.

Piemēram, «Baltijas Apdrošināšanas nams» piedāvā piecu tūkstošu atbildības limitu, un vidēji dzīvoklim tas maksās aptuveni 25 latus gadā.

No kā jāuzmanās

Apdrošināšanas līgumus sabiedrības piedāvā slēgt gan par pilnu īpašuma vērtību, gan par tā saukto zemapdrošināšanas vērtību. Zemapdrošināšanas skaidrojums ir dots likumā par apdrošināšanu 43. pantā. Ja apdrošinājuma summa apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto risku ir mazāka par apdrošinātā objekta vērtību (zemapdrošināšana), apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un šo vērtību, ja apdrošināšanas līgumā nav paredzēts citādi.

Taču «If Latvia» speciālisti brīdina, ka zemapdrošināšanas līgumi klientam ir loti riskanti.

Jāatceras, ka ne jebkura apdrošināšanas polise, kas ir parakstīta, vienmēr ir korekta no apdrošināšanas sabiedrības puses. Tas var notikt vai nu darbinieku nekompetences, vai citu iemeslu dēļ. Gadās, ka apdrošināšanas aģents pakļaujas klienta spiedienam un noslēdz apdrošināšanas līgumu tā, kā grib klients, lai gan apzinās, ka klientam izsniegtā polise viņu neaizsargā. Tas galvenokārt ir darba ētikas jautājums.

Saprotams, ka klients par apdrošināšanu vēlas maksāt iespējami mazāku summu. Bieži vien apdrošināšana nepieciešama, jo klients ņem bankas kredītu. Bankas, lai saglabātu konkurētspēju, ir ieinteresētas visas papildu izmaksas padarīt pēc iespējas zemākas. Diemžēl tas skar arī apdrošināšanu. Tāpēc klienti bieži vien lūdz īpašumu apdrošināt par zemapdrošināšanas vērtību jeb klienta kredītsaistību apmērā.

Var gadīties, ka apdrošinātāja pārstāvis aplūko māju vai dzīvokli un paziņo, ka klienta piedāvātos nosacījumus firma nevar uzņemties. Klientam jāsaprot, ka šādā gadījumā tas ir uz papīra uzrakstīts līguma variants, kurš būs juridiski pareizs, taču klientu neaizsargās. Apdrošināšanas speciālisti ir spiesti runāt ar banku kredītspeciālistiem un skaidrot,  kas notiek, ja apdrošināšanas līgumi tiek slēgti par zemapdrošināšanas summu. Lielākā daļa Latvijas banku arī pieprasa apdrošināt objektus to atjaunošanas vērtībā. Ja klients apdrošinājis, piemēram, piekto daļu mājas, un ar īpašumu notiek negadījums, viņš saņem tikai piekto daļu no apdrošināšanas atlīdzības. Nereti šādā gadījumā klients paliek bez bankas kredīta, bez īpašuma un bez apdrošināšanas atlīdzības. Ir apdrošināšanas sabiedrības, kas atsakās slēgt līgumus par īpašuma zemapdrošināšanas vērtību, jo apzinās, cik riskanti tie ir klientam.

Pēc iestāšanās Eiropā

Apdrošinātājiem pagaidām nav īstas skaidrības, kas apdrošināšanas tirgū notiks pēc valsts juridiskas uzņemšanas Eiropas Savienībā.

Tiek prognozēts, ka apdrošināšanas izmaksas nedaudz celsies, jo mazliet paaugstināsies īpašumu cena. Tas, visticamāk, notiks tāpēc, ka augs darbaspēka un celtniecības materiālu izmaksas. Tātad nedaudz pieaugs arī klientu maksājumi apdrošinātājam. Iestāšanās Eiropas Savienībā de facto sakārtos arī apdrošināšanas tirgu — likumi un veids, kādā tiek slēgti apdrošināšanas līgumi, būs stingrāki attiecībā pret apdrošinātājiem. Apdrošināšanā visu izšķirs tirgus. Diemžēl nekādu valsts norāžu vai iniciatīvas šajā jautājumā nav.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar «Baltijas Apdrošināšanas namu» un «If Latvia».