Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8677466t1h3b3c.jpg)
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valde noteikusi savus sportistu atlases kritērijus Atēnu olimpiskajām spēlēm. Kā zināms, četri Latvijas šķēpa metēji pārsnieguši līdzdalības augstāko A normu (81,80 m), taču olimpiskie noteikumi katrai valstij ļauj pieteikt tikai pa trim dalībniekiem vienā vieglatlētikas disciplīnā.
Kā viņi — Ēriks Rags (86,32 m), Voldemārs Lūsis (84,19 m), Vadims Vasiļevskis (82,44 m) un Ainārs Kovals (82,13 m) — nokārtos savstarpējās attiecības, lai atsijātu ceturto lieko? Turklāt var gadīties, ka lieks būs ne tikai viens.
Olimpisko spēļu tuvošanās allaž iedvesmojusi sportistus, kuru rezultāti nedaudz atpaliek no kvalifikācijas normām, un vīriešu šķēpa mešanā mums tādi ir vismaz divi — Andis Anškins un Jānis Liepa. Anškina labākais rezultāts pērn bija 77,93 m, Liepa spēja 77,20 m, taču pirms tam abi spējuši mazliet vairāk — attiecīgi 78,42 m (2002. g.) un 79,78 m (2001. g.). Gan vienam, gan otram pēdējos pāris gados trenēties un sekmīgi startēt traucēja savainojumi, kas šķēpa mešanā nav nekas neparasts, bet nu Andis un Jānis esot pie tik labas veselības, lai pavasara un vasaras pirmās puses sacensībās pacenstos kļūt par olimpiskajiem kandidātiem.
Par LVS valdes lēmumu stāsta Latvijas vieglatlētu izlases komandas galvenais treneris Gints Bitītis:
— Tas nav lēmums no augšas, bet gan vispirms izdiskutēts Latvijas Šķēpmetēju klubā, vienojoties pašiem sportistiem un viņu treneriem. Tiesības startēt Atēnās pirmais iegūs šķēpmetējs, kurš 12. jūnijā uzvarēs Latvijas čempionātā Rīgā, Daugavas stadionā. Divus pārējos izvēlēsimies atbilstoši viņu rezultātiem, kas būs sasniegti sešos pašmāju startos. Tie ir: starptautiskās sacensības «Rīga 2004» (28. maijā), «Ventspils šķēpi» (30. maijā), Latvijas čempionāts, Latvijas olimpiāde (no 2. līdz 4. jūlijam Ventspilī), Valsts prezidentes kausa izcīņa (9. un 10. jūlijā Valmierā) un Baltijas valstu komandu sacensības (6. un 7. augustā Rīgā). Vērā ņems nevis visus sešus, bet gan tikai trīs labākos rezultātus.
— Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs Einārs Fogelis nesen paziņoja, ka visām sporta federācijām un savienībām savs olimpisko kandidātu pieteikums līdz 15. jūlijam jāiesniedz Latvijas Olimpiskajai komitejai, kas jau nākamajā dienā lems par delegācijas sastāvu. Kāda jēga tad pēdējām sacensībām augusta sākumā?
— Vieglatlētikā ir tā, ka ar A normām olimpiskajām spēlēm var pieteikt vairāk nekā trīs sportistus katrā disciplīnā, bet tie, kuri patiešām piedalīsies, jānosauc, vēlākais, desmit dienas pirms starta Atēnās, kas šķēpmetējiem būs tikai 26. augustā. Turklāt Baltijas valstu sacensībās prasīsim visu mūsu olimpisko kandidātu līdzdalību, bet ne augstus rezultātus, kas kaut ko varētu izšķirt. Tā būs tikai vispārēja pārbaude, lai pārliecinātos, kāda katram varēšana un veselība nedēļu pirms olimpisko spēļu atklāšanas. Diemžēl agrāk dažreiz gadījies tā, ka atlēts vasaras sākumā vai vidū izpilda līdzdalības normu, pēc tam saslimst vai gūst savainojumu, taču slēpj to, lai tik varētu aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm, kaut arī bez izredzēm ieņemt kaut cik pieklājīgu vietu. Šoreiz tādus tūristus līdzi neņemsim, lai gan ceru, ka viņu nemaz nebūs.
— Pašlaik mums ir trīs vieglatlētes, kas pieveikušas olimpisko B normu, — Ineta Radēviča trīssoļlēkšanā (14,04 m), Ieva Zunda 400 m bajerskrējienā (56,11) un Ilze Gribule šķēpa mešanā (56,38 m). Kas notiks, ja šajās pašās disciplīnās vēl kāda(s) izpildīs B normu, kas ļauj Atēnām pieteikt tikai pa vienai vieglatlētei?
— Arī sieviešu šķēpa mešanā ņems vērā trīs labākos rezultātus sešās jau minētajās sacensībās. Pārējās disciplīnās — tikai divās, taču ne vien sacensībās no šā sešnieka, bet vēl citās, kas iekļautas Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) kalendārā. Starp šīm disciplīnām ir desmitcīņa, kur 3. un 4. jūlijā Rīgā paši rīkosim Eiropas kausa sacensības otrās līgas valstu komandām.
Desmitcīņā mums pagaidām nav neviena, kas izpildījis kaut B normu (7700 punkti), taču treneri tic, ka tā būs pa spēkam gan Atim Vaisjūnam (pērn 7681), gan Jānim Karlivānam (7512).
Reālākajiem kandidātu kandidātiem pieskaitāmi arī šķēpa metējas Inga Kožarenoka (54,50 m) un Linda Brīvule (54,49 m), kurām norma ir 56,00 m, Irēna Žauna 400 m/b (56,47; norma — 56,25), Inna Poluškina 1500 m (4:10,85/4:07,15) un 5000 m (15:22,43/15:20,45), Dmitrijs Miļkevičs 400 m (46,44/45,95) un 800 m (1:47,03/1:47,00) un Aleksandrs Prokopčuks maratonā (2.21:08/2.18:00).
Protams, ja kāds pieveiks A normu, tad ceļš uz Atēnām būs vaļā bez papildu noteikumiem. Līdz šim to spējuši 11 mūsējie — četri jau nosauktie šķēpa metēji, Jeļena Prokopčuka 5000 m, 10 000 m un maratonā, Valentīna Gotovska un Ineta Radēviča tāllēkšanā, Līga Kļaviņa septiņcīņā, Staņislavs Olijars 110 m/b, Aigars Fadejevs un Modris Liepiņš 50 km soļošanā (pirmais — arī 20 km).