/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Premjers Indulis Emsis uzskata, ka denacionalizēto namu īres griesti būtu jāatceļ, lai atbrīvotu nekustamo īpašumu tirgu, bet vienlaikus arī jāceļ sociālie nami, kuros varētu dzīvot maznodrošināti cilvēki.
Premjers: īres griesti denacionalizētajos namos būtu jāatceļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjers otrdien valdības sēdē atzina, ka par šo jautājumu Ministru kabinetam būs jāpieņem politisks lēmums. Valdība uzdeva Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai konsultācijās ar pārējām ministrijām un iesaistītajām institūcijām izstrādāt priekšlikumus par īres griestu, atcelšanu vai saglabāšanu, taču konceptuāls lēmums būs jāpieņem valdībai.
«Šis jautājums ir vienkāršs — jāvienojas, esam labēja vai kreisa valdība. Kreisa valdība īres griestus iesaldētu, labēja teiktu — ceļam jaunas mājas,» valdības sēdē pārdomās dalījās Emsis. «Ja esam drosmīgi un gribam ko izdarīt, vajag īri atbrīvot, jo citādi deformējam tirgu,» uzskata premjers.
Viņš uzsvēra, ka īpaši svarīgi ir celt sociālās mājas, kur varētu dzīvot tie cilvēki, kuri īres griestu atcelšanas gadījumā īri vairs samaksāt nevarēs.
Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers teica, ka situācija nav vienkārša — «cilvēki tiek izlikti uz ielas, bet, ja vecās mājas netiek sakārtotas, tās nevar uzturēt». «Šeit jārunā par kompleksu risinājumu kopā ar pašvaldībām,» viņš sacīja.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izpētījusi, ka Latvijā kopš 1992. gada denacionalizētas vai īpašniekiem atdotas 10 307 dzīvojamās mājas ar 77 828 dzīvokļiem. Taču problēmas ar dzīvesvietu ir aptuveni sešiem tūkstošiem īrnieku denacionalizētajos namos, no kuriem paši savas problēmas spētu risināt tikai 15%.
Jau ziņots, ka no nākamā gada 1. janvāra plānots atcelt īres griestus, pret ko iebilst lielākā daļa denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieku, jo baidās, ka paliks bez dzīvesvietas. Īres griesti savulaik tika noteikti, lai namīpašnieki nevarētu noteikt nekontrolēti augstas īres maksas un tādējādi izlikt no dzīvokļiem daudz iedzīvotāju.
Pēc Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa veiktajiem aprēķiniem, balstoties uz «Mājokļu aģentūras» informāciju, pēc īres maksas griestu atcelšanas Rīgā apmēram desmit tūkstoši ģimeņu var palikt bez mitekļa.