Dzalbe: likums par čekas maisu publiskošanu pašreizējā redakcijā nav pieņemams

Saeimas atbalstītais likums par čekas maisu publiskošanu pašreizējā redakcijā nav pieņemams, jo trūkst realizācijas mehānisma, atzina Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurors Pēteris Dzalbe.

Viņaprāt, nav pieņemami, ka šos sarakstus bez ierobežojumiem varēs iegūt ikviens interesents. Pasaules prakse rāda, ka ar šādiem sarakstiem var iepazīties tikai cietušie, likumdošanā nosakot aizsardzības mehānismu sarakstu pieejamībai.

Ierobežojumi sarakstu pieejamībai ir noteikti dažādu iemeslu dēļ — arī tādēļ, lai netiktu pārkāptas čekas maisos esošo personu bērnu un mazbērnu tiesības.

Prokuratūras pārstāvis norādīja, ka piemēram, Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja Olafa Brūvera brālis, kas ir mācītājs, sacījis, ka viņa profesija prasa piedošanu saviem pāridarītājiem, bet «mafija nepiedos». Virsprokurors atzina, ka prokuratūrai jācīnās, lai nebūtu asinsizliešana Saeimas pieņemtā likuma dēļ.

Pēc Dzalbes teiktā, paši Saeimas deputāti nav gaidījuši, ka ar tik lielu balsu vairākumu tiks atbalstīta norma par čekas maisu atvēršanu. Plānots, ka nākamnedēļ gan Dzalbe, gan Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) vadītājs Indulis Zālīte dosies uz Saeimas Juridisko komisiju, lai ar deputātiem spriestu, kā pieņemto normu precizēt, ieviešot ierobežojumus sarakstu pieejamībai.

Jau ziņots, ka arī Zālīte neatbalsta čekas maisu publiskošanu.

Tas būs negodīgi pret cilvēkiem, kuri, apzinādamies, ka ir maisos, atteikušies no atbildīga amata, bet tagad jau ir miruši, iepriekš sacīja Zālīte, uzsverot, ka maisu saturs neesot pilnīgs.

Zālīte informēja, ka TSDC vēl ir rūpīgi jāiepazīstas, ko nozīmē Saeimas pieņemtais lēmums par čekas maisu publiskošanu, jo valsts iestādē nevarot būt tā, ka jebkurš no ielas var ieiet un lūgt arhīva dokumentus bez motivācijas.

Zālīte vēl nevarēja pateikt, vai lūgs Valsts prezidenti neizsludināt šo likuma normu.

Kā sacīja TSDC vadītājs, centra rīcībā ir kartotēka, kur ir informācija par 4000 cilvēku, kas sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju (VDK). No 1953. līdz 1991. gadam par VDK aģentiem esot varējuši būt aptuveni 24 000 cilvēku.

Kā ziņots, Saeima trešdien atbalstīja tā saukto čekas maisu atvēršanu, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā «Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu». Saeima noteica, ka PSRS VDK materiāli un informācija ir izmantojama un publicējama bez ierobežojumiem, kas nozīmē, ka čekas maisi būs pieejami ikvienam.