Neizsludina grozījumus par čekas maisu publiskošanu [papildināts]

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien nolēma neizsludināt Saeimas negaidīti pieņemtos grozījumus likumā par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentācijas saglabāšanu, kas paredz publiskot bijušās VDK dokumentus jeb tā dēvētos čekas maisus.

Prezidente vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei norāda, ka parlamenta lēmums par «čekas maisu» publiskošanu ir strīdīgs — tas paredz neierobežotu pieeju «čekas maisiem», bet vēl desmit gadus saglabā ierobežojumu bijušajiem čekistiem, turklāt Latvijā esošie VDK arhīvi ir nepilnīgi.

Prezidente norāda, ka Saeima nav paredzējusi VDK dokumentu izmantošanas un publicēšanas kārtību, tādējādi «atstājot likuma īstenošanu dzīvē pilnīgā izpildītāju un to ierobežoto materiāli tehnisko resursu ziņā».

Viņa aicina apzināties, ka šajos dokumentos ir ne tikai informācija par VDK darbību «ideoloģiskajā jomā un politiskajās citādi domājošo represijās», bet arī informācija, kas saistīta ar organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanu un satur ziņas par tiem cilvēkiem, kas bijuši iesaistīti šo noziegumu atklāšanā.

Prezidente uzskata, ka šādas informācijas publicēšana varētu skart minēto cilvēku drošību. Saskaņā ar ekspertu sniegto informāciju no aptuveni 4000 VDK aģentu kartītēm tikai daļa attiecas uz cilvēkiem, kas «darbojās ideoloģiskajā jomā». Pēc Vīķes-Freibergas domām, īpaši jāņem vērā tas, ka Latvijas rīcībā esošie VDK arhīvi ir nepilnīgi un «nesniegs vispusīgu un objektīvu ieskatu VDK darbības virzienos un sekās».

«Turklāt aptuveni 90 procentos gadījumu aģentu kartītēs ir tikai cilvēka vārds bez norādes uz to, kādēļ tas parādījies VDK kartotēkā. «Līdz ar to šāda informācija nav uzskatāma par pilnīgu un var izsaukt tās ļaunprātīgu izmantošanu,» uzskata prezidente.

Viņa norāda, ka svarīgi ir noteikt precīzu informācijas apjomu un kārtību, kādā to publisko, lai neapdraudētu to cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un fizisko drošību, kas nebija saistīti ar politiskajām represijām un vēršanos pret Latvijas neatkarības atgūšanu.

Vīķe-Freiberga uzskata, ka jāpanāk diferencēta pieeja VDK dokumentu izmantošanai un publicēšanai, lai «sabiedrības ieguvums būtu samērojams ar konkrēto indivīdu aizskartajām tiesībām un interesēm, kuras aizsargā mūsu valsts Satversme un Latvijai saistošie starptautiskie cilvēktiesību akti».

Prezidente arī atzīmē, ka Saeimai skaidri jānorāda mērķis, kura sasniegšanai vēl desmit gadu tiek pagarināti ierobežojumi bijušajiem čekistiem. «Jābūt skaidrībai, kāds sabiedrības interešu apdraudējums ar to tiek novērsts, lai Latvijas valsts varētu pārliecinoši argumentēt gan šāda risinājuma samērīgumu, gan tā piemērotību likumdevēja noteiktajam mērķim,» raksta prezidente.

Viņa atgādina, ka Satversmes tiesa 2000. gada 30. augustā, lemjot par vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, norādīja, ka parlamentam, «periodiski izvērtējot attiecīgo politisko situāciju valstī un ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību», jālemj par ierobežojuma termiņa noteikšanu, «jo šādi ierobežojumi var pastāvēt tikai noteiktu laiku».

Ja Saeima uzskata, ka ierobežojumu termiņa pagarināšana ir pamatota, tad, pēc prezidentes domām, atkārtoti jāizvērtē 14 valsts likumos noteiktās jomas, kurās šie ierobežojumi darbosies vēl desmit gadus.

Prezidente uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības «uzzināt patiesību par VDK darbību Latvijā», taču tikpat svarīgi ir panākt, lai sabiedrība saņemtu «uzticamu un nesagrozītu informāciju, kura dotu iespēju gūt patiesu priekšstatu par minētās iestādes darbību un konkrētu cilvēku lomu tajā».

Lūgumu neizsludināt šo Saeimas lēmumu prezidentei iesniedza opozīcijā esošā Tautas saskaņas partija.

Saeima trešdien negaidīti nolēma nodot atklātībā bijušās PSRS VDK dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus.

Saeima arī vienlaikus nolēma saglabāt vēl uz desmit gadiem amata un kandidēšanas ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem, kas noteikti vairākos citos likumos.