/nginx/o/2018/07/11/8696663t1hfc1a.jpg)
Atēnu olimpiskajās spēlēs lielākas delegācijas nekā mūsējā būs gan Lietuvai, gan Igaunijai, un kaimiņi noskatījuši arī vairākas medaļas.
Pirms četriem gadiem Sidnejā par olimpiskajiem čempioniem kļuva divi lietuvieši. Virgīlijs Alekna vieglatlētu sacensībās uzvarēja diska mešanā, Daina Gudzinevičūte — šaušanā tranšeju stendā. Bronzas medaļas tāpat kā divās iepriekšējās spēlēs Barselonā un Atlantā izcīnīja Lietuvas basketbolisti, šosejas riteņbraucēja Diāna Žiļūte grupas braucienā, kā arī akadēmiskās airētājas Kristīne Poplavska un Biruta Šackiene pārairu divniekā.
Igaunijas lepnums bija atlētu atlēts Erki Nols — olimpiskais čempions vieglatlētikas desmitcīņā, par bronzas laureātiem kļuva džudisti Aleksejs Budoļins (svara kategorijā līdz 81 kg) un Indreks Pertelsons (virs 100 kg).
Latvijai, kā zināms, tika pa godalgai no katra plaukta: zelts Igoram Vihrovam vingrošanas brīvajās kustībās, sudrabs Aigaram Fadejevam 50 km soļošanā, bronza Vsevolodam Zeļonijam džudo (līdz 73 kg). Tādējādi mēs Baltijas olimpiskajā hierarhijā izrādījāmies pa vidu kaimiņiem tāpat kā ģeogrāfiskajā kartē. Igauņiem gan tikpat medaļu, cik mums, bet viena maķenīt mazākas vērtības.
Liekas, lietuvieši nopietni apņēmušies arī šoreiz paturēt virsroku. Kolēģis Aleksis Krukausks no avīzes «Sportas» pastāstīja, ka no Lietuvas olimpiskajām spēlēm kvalificējušies 61 sportists. Uz Atēnām dosies basketbola komandas vīru ducis, pa vienpadsmit vieglatlētiem, riteņbraucējiem un peldētājiem, pa trim smaiļotājiem, un cīkstoņiem grieķu-romiešu stilā, pa diviem bokseriem, pieccīņniekiem un akadēmiskajiem airētājiem, kā arī pa vienam olimpietim burāšanā, džudo, stenda šaušanā un svarcelšanā. Dienvidu kaimiņi cer, ka vieglatlētiem pievienosies vēl trīs, kas pagaidām nav spējuši pieveikt olimpiskās normas, bet centīsies to izdarīt Baltijas valstu komandu sacensībās Rīgā.
Savukārt riteņbraucēju brigādē būšot trīs rezervisti: divi trekā un viena šosejā. Šoreiz vien tik pieticīga loma atvēlēta Sidnejas bronzas laureātei Žiļūtei, kura pavasarī slimojusi, tādēļ neesot tik labā formā kā māsas Rasa un Jolanta Polikevičūtes un Edīte Pučinskaite. Visas trīs startēs grupas braucienā, viena arī sacensībā ar atsevišķu startu, un šajā sporta veidā Lietuvai jau esot ieplānota olimpiskā medaļa.
Ceļš uz goda pjedestālu norādīts arī Alvīdam Donelam un Egīdijam Balčūnam smaiļošanas divniekā, Edvīnam Krungolcam vai (un) Andrejam Zadņeprovskim modernajā pieccīņā, varbūt vēl vieglatlētikas septiņcīņniecei Austrai Skujītei. Protams, arī basketbolistiem.
Taču Lietuvas galvenais favorīts ir un paliek Virgas — premjerministra Brazauska miesassargs Virgīlijs Alekna, kurš pērnvasar zelta medaļu izcīnīja arī pasaules čempionātā un šogad ar 70,97 m ir līderis starp visu kontinentu diska metējiem. Tiesa, tikai par 14 centimetriem atpaliek ungārs Roberts Fāzekašs, kurš lietuvieti pieveica aizpērn Eiropas čempionātā Minhenē, taču turpmāko četru tālmetienu (70,21 m, 69,25 m, 69,21 m un 69,14 m) autors ir Alekna. Tas apliecina diskobola stabilitāti, un kolēģis Krukausks teic: mazāk spoža medaļa nekā zelta viņa tautiešiem būtu liela vilšanās.
Ceļavārdus saviem olimpiešiem viņi teikšot 10. augustā Viļņā pirms Lietuvas basketbolistu pēdējās pārbaudes spēles ar zviedriem. Divas dienas vēlāk visi kāps divās noīrētās lidmašīnās, kas agri no rīta stundas ceturksni viena pēc otras pacelsies gaisā un pagriezīs degunus Atēnu virzienā.
Par Igaunijas olimpiskajiem sportistiem zināms, ka viņu ir 40. Ziemeļu kaimiņiem lielākā delegācija tāpat kā pārējiem baltiešiem būs vieglatlētikā (13), septiņi startēs akadēmiskajā airēšanā, pa sešiem — peldēšanā un riteņbraukšanā (četri šosejā, pa vienam trekā un kalnos jeb MTB), pa diviem — kungu džudo un dāmu tenisā, kā arī pa vienam burāšanā, grieķu-romiešu cīņā, šaušanā un triatlonā.
Medaļu izredzes viņi vērtē piesardzīgāk nekā lietuvieši: teorētiski esot iespējamas pat sešas, taču tikpat labi arī neviena.
Erki Nols pēdējā laikā tā kā pierimis, viņvasar pasaules čempionātā pat nepabeidza desmitcīņu, jo, kā stāstīja igauņu žurnālisti, nebija atkopies pēc pavasarī izslimotas savādas kaites. Šogad viņš kādās sacensībās savāca 8317 punktus, kas ir sezonas piektais labākais rezultāts pasaulē.
Toties uz otro vietu šajās dienās palēcās šķēpmetējs Andruss Vērniks (87,73 m), kurš pērnajā pasaules čempionātā negaidīti izcīnīja sudraba medaļu, remdējot tautiešu bēdas par Nola neveiksmēm. Diska metēju rangā tūlīt aiz Aleknas un Fāzekaša lasāmi divi igauņu uzvārdi: Gerds Kanters (68,50 m) un Aleksandrs Tammerts (68,48 m).
Aizmirsts nav arī Murjāņu sporta ģimnāzijas absolvents Pāvels Loskutovs, kurš pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā nopelnīja Igaunijai sudraba medaļu maratonā, lai gan viņa šāgada labākais sasniegums 2.12:33 sarakstā atrodas dziļi zem pasaules līderu afrikāņu rezultātiem.
Atēnās startēs arī Sidnejas džudo bronzas laureāti Indreks Pertelsons un Aleksejs Budoļins, tāpat airētājs Jiri Jānsons, kam šīs olimpiskās spēles būs jau piektās. Tomēr igauņi acīmredzot visvairāk tic saviem vieglatlētiem. Vai gan citādi no Tallinā pārdotajām 1600 olimpiskajām biļetēm lielākais vairākums būtu uz sacensībām šajā sporta veidā un simtvietīgā lidmašīna čārterreisam uz Atēnām nofraktēta tikai 20. augustā, kad tur sāksies vieglatlētika.