Rīgas Dome un Pieminekļu padome savulaik ir lēmusi par pavisam cita pieminekļa Latvijas pretošanās kustībai un Konstantīnam Čakstem uzstādīšanu Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, pavēstīja Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Guntis Kreituss (Darba partija).
Viņš skaidroja, ka iepriekš lemts par tēlnieka Ojāra Feldberga iecerēto pieminekļa projektu «Saule». Tādēļ neesot pamata pārmest Rīgas Domes amatpersonām un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei, ka tā pēkšņi būtu mainījusi viedokli un nepiekrīt Čakstes statujas uzstādīšanai un liepu nociršanai.
Domes vicemērs uzskata, ka būtu nepieciešams aptaujāt rīdziniekus un uzzināt viņu viedokli par jauno pieminekļa ieceri, kā arī ļaut par šo jautājumu «izstrīdēties Pieminekļu padomes speciālistiem».
Kā ziņots, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome nolēma neatbalstīt tēlnieka Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa piedāvātā Konstantīna Čakstes pieminekļa novietošanu liepu alejā Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā.
Kā atzina padomes locekļi, Brīvības bulvārī izveidotā liepu aleja ir pilsētbūvniecības piemineklis, kuras pārveidošana nebūtu pieļaujama. Padomes locekļi kategoriski iebilda pret plānoto sešu liepu nociršanu.
Kā norādīja padomes loceklis arhitekts Jānis Krastiņš, liepu aleja ir stādīta 1860. gadā, atzīmējot Rīgas tapšanu par lielpilsētu, un par pieminekli uzskatāms katrs koks.
Krastiņš pauda viedokli, ka piedāvātais risinājums Čakstes piemineklim «ir klasiski neprofesionāls» un tā novietošana izvēlētajā vietā nav pieļaujama. Viņš ieteica pieminekļa veidotājiem apsvērt iespēju skulptūru novietot Esplanādē pie Kalpaka bulvāra.
Padomes sēdē pieminekļa novietošana Brīvības bulvāra liepu alejā tika noraidīta, diviem padomes locekļiem balsojot «pret» ieceri, vienam «par» un četriem atturoties.
Pieminekli plānots pabeigt līdz 2005. gada 15. augustam.