Pakļaujoties politiķu spiedienam, Izglītības valsts inspekcija ir noteikusi neoficiālu izglītības reformas moratoriju, tāpēc likuma prasība krievu skolās vecākajās klasēs vismaz 60% mācību pasniegt latviešu valodā tiek ignorēta.
Nolūkā noskaidrot, vai kopš pirmā septembra Rīgas krievu skolās skan arī latviešu valoda, RB veica eksperimentu, bez iepriekšējas pieteikšanās apmeklējot vairākas krievu vidusskolas. Neformālās sarunās ar vairāku Ķengaraga, Pļavnieku un Purvciema krievu skolu vecāko klašu skolēniem noskaidrojām, ka šobrīd Izglītības likums tā īsti nefunkcionē — skolotāji likumā paredzēto priekšmetu skaitu cenšas pasniegt latviski, taču nereti valsts valodā paredzēto stundu laikā atgriežas pie komunikācijas krievu valodā. Sporta nodarbībās skolu stadionos RB novēroja, ka tās tiek vadītas tikai krieviski, kaut gan lielākā daļa mācību iestāžu tieši šo priekšmetu izvēlējušās mācīt latviešu valodā.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grīnpauks atzīst, ka šobrīd vairākās skolās mācības notiek bilingvāli — divās valodās vienlaikus. «Ja ir kāda grūtāka terminoloģija, skolotājs to var paskaidrot arī krievu valodā,» saka inspekcijas šefs. Šāda atkāpe no likuma tiek pieļauta, jo šobrīd izsludināts «nosacīts likuma moratorijs». Tas ir, līdz novembrim ministrija ļaus skolām pierast pie jaunajiem apstākļiem un iestrādāties.
«Lai skolas uzsāk, aprobē situāciju un pierod pie sistēmas, novembrī veiksim iepazīšanos ar situāciju, bet pavasarī — martā, aprīlī — pārbaudi,» saka Z. Grīnpauks. Pēc pārbaudes būs redzams, kurai skolai nepieciešama vislielākā palīdzība, kuri skolotāji ir motivēti strādāt un ar kuriem darba līgumi jālauž. «Cerams, ka līdz tam nenonāksim,» piebilst speciālists.
Pārbaudes pavasara sākumā tiks veiktas, pieaicinot speciālistus, kas noteiks, cik gatavi ir bērni mācīties valsts valodā. Pati inspekcija pārbaudīs skolu dokumentāciju, to, vai ir pietiekams skaits grāmatu attiecīgajiem latviešu valodas priekšmetiem utt. Savukārt ministrija uzņemas gan materiāli, gan finansiāli palīdzēt skolām un skolotājiem paaugstināt savu kvalifikāciju, ja vien paši skolotāji būs motivēti to darīt.
Rīgas 95. vidusskolas (mazākumtautību skola) direktors Juris Celmiņš nenoliedz — ja valsts apmaksātu atsevišķiem skolotājiem latviešu valodas kursus, izglītības reforma sāktu funkcionēt bez aizķeršanās daudz agrāk. «Viena lieta ir tehniskās iespējas — grāmatas, pietiekams skolotāju skaits, bet vēl svarīgāka ir morālā gatavība. Vēl pavasarī skolēnu un vecāku attieksme pret izglītības reformu bija ļoti negatīva, tagad spriedzes vairs gandrīz nav,» apgalvo J. Celmiņš.
2. septembrī skolu nebija apmeklējuši četri procenti skolēnu, 3. septembrī — trīs procenti. Direktors atzīst, ka krievvalodīgie labprāt mācās latviešu valodā, taču tikai tad, ja pasniedzējs pats runā tīrā latviešu mēlē. «Krievu skolēniem ir psiholoģiski grūti ar krievu tautības pasniedzēju runāt latviski. Es pats pasniedzu 12. klašu skolēniem politiku un tiesības un nekādu pretestību nejūtu, gluži pretēji, jaunieši ir ieinteresēti,» ir pārliecināts J. Celmiņš. Eksaktās zinības šobrīd tiek mācītas krieviski, savukārt salīdzinoši vieglākās humanitārās stundas — latviešu valodā.