VDK aģentu vārdus publiskos pēc īpašas komisijas ieskatiem

Saeimas Juridiskā komisija otrdien pēc ilgas diskusijas vienojās, ka bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu vārdi tiks publicēti pēc Totalitārisma seku dokumentēšanas centra komisijas individuāla izvērtējuma, lai aizdomu ēna nekristu arī uz tiem cilvēkiem, kas ziņoja par darbībām, kuras ir kriminālsodāmas arī pēc pašreizējiem Latvijas Republikas likumiem.

Deputāts Mihails Pietkevičs (TP) gan izteica šaubas, vai Totalitārisma seku dokumentēšanas centra komisija apzināti nemeklēs vismazāko iespēju VDK ziņotāju vārdus nepubliskot, jo patlaban centra direktors Indulis Zālīte visaktīvāk iebilstot pret VDK kartotēkas publiskošanu.

Pietkevičs teica, ka viņu visvairāk izbrīna Zālītes nostājas maiņa. 7. Saeimas laikā izveidotajai darba grupai viņš apgalvojis, ka tikai apmēram 5–10% atstāto VDK dokumentu attiecas uz ekonomisko noziegumu apkarošanu, savukārt patlaban apgalvojot pretējo, ka «čekas maisos» tikai neliela daļa informācijas ir par politiskajiem jautājumiem.

Deputāts Edgars Jaunups (JL) norādīja, ka «pēdējā gada laikā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pierādījis, ka strādā ļoti labi», pēc viņa domām, vajadzības gadījumā VDK kartotēkas izvērtēšanu varētu uzticēt SAB.

Juridiskā komisija vienojās, ka par konkrētiem formulējumiem likumprojektā tiks lemts kādā no nākamajām sēdēm.

Likumprojektā arī paredzēts noteikt, ka kārtību, kādā arhīvā varēs iepazīties ar VDK dokumentiem un kādā kārtībā tie varēs tikt publicēti, noteiks Ministru kabineta noteikumi.

Juridiskās komisijas sēdē kā eksperti bija uzaicināti vairāki gados jauni juristi, kas gan nespēja sniegt konkrētus priekšlikumus, bet tikai pauda bažas, vai, publiskojot «čekas maisus», netiks aizskartas bijušo VDK ziņotāju tiesības uz personīgo dzīvi vai šie cilvēki netiks «stigmatizēti», par ko kaunēsies viņu bērni un mazbērni. Tika arī norādīts, ka Latvijā ir daudz cilvēku ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem un kāds Ozoliņš, iespējams, jutīsies aizskarts, ka kāds cits Ozoliņš savulaik bijis VDK ziņotājs.

Saeima 19. maijā atbalstīja tā saukto «čekas maisu» atvēršanu. Saeima noteica, ka PSRS VDK materiāli un informācija ir izmantojama un publicējama bez ierobežojumiem, kas nozīmē, ka VDK kartotēka būtu pieejama ikvienam. Prezidente likumu nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei (ZZS) nosūtītajā vēstulē prezidente uzsvēra, ka sabiedrībai ir būtiski zināt arī Latvijas vēstures sarežģītās un dramatiskās lappuses. «Cilvēkiem ir tiesības uzzināt patiesību par VDK darbību Latvijā, tostarp par tās aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un uzticības personām,» norādīja Vīķe-Freiberga.

Taču tikpat svarīgi esot panākt, lai sabiedrībai tiktu sniegta uzticama un nesagrozīta informācija, no kuras būtu iespējams gūt priekšstatu par minētās iestādes darbību un konkrētu cilvēku lomu tajā.