ASV prezidenta kandidāts no demokrātu partijas Džons Kerijs ceturtdienas vakarā atklāja pirmās debates ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, solot, ka viņš «var padarīt Ameriku drošāku nekā prezidents Bušs». «Es zinu, ka es šo darbu varu paveikt labāk,» paziņoja Kerijs.
Bet Bušs apgalvoja, ka «Amerika un pasaule ir drošāka. Amerikāņu tauta zina, ka es zinu, kā vadīt».
Kā jau gaidīts, Irākas karš bija viens no galvenajiem tematiem 90 minūšu ilgajās debatēs Maiami universitātē, kas var atstāt milzīgu iespaidu uz iedzīvotāju atbalstu kandidātiem.
Bušs kritizēja Keriju par viedokļu maiņu attiecībā uz Irākas karu, savukārt Kerijs nosodīja Bušu par viņa steigšanos iebrukt Irākā bez starptautiska atbalsta un viņa spēju nodrošināt atbilstošu rīcības plānu pēc aktīvās karadarbības beigām.
«Vienīgā lieta, kas ir stabila mana oponenta nostājā, ka tā ir bijusi nestabila,» norādīja Bušs, kas vairākkārt kritizējis Keriju par viņa balsojumu Kongresā, atbalstot iebrukumu Irākā, bet dažus mēnešus vēlāk nosodot ASV prezidenta lēmumu sākt karu.
Kerijs paskaidroja: viņš gaidījis, ka Bušs izmēģinās visus diplomātiskos ceļus, lai izveidotu īstu koalīciju pirms karadarbības sākšanas. «Viņš maldināja amerikāņu tautu, kad sacīja, ka došanās karā būs pēdējais līdzeklis. Mēs to neizmantojām kā pēdējo līdzekli,» sacīja Kerijs.
Viņš norādīja, ka ASV nevajadzēja iebrukt Irākā bez ANO atbalsta un lielākas militārās alianses, izraisot diskusiju par Polijas lomu Irākā.
«Kad mēs tur devāmies, bija tikai triju valstu [alianse] — Lielbritānijas, Austrālijas un ASV. Tā nav nekāda lielā koalīcija. Mēs varam to paveikt labāk,» sacīja Kerijs.
Atbildē Bušs norādīja, ka Kerijs aizmirsis pieminēt Poliju. «Tagad [ASV vadītajā koalīcijā] ir 30 nācijas, stāvot blakus amerikāņu spēkiem. Es cienu viņu ziedošanos, un tas nav cienāmi, ka prezidenta kandidāts nomelno šo drosmīgo karavīru ieguldījumu. Nevar vadīt pasauli, ja tu necieni to valstu, kas ir ar mums, ieguldījumu,» sacīja Bušs.
Kerijs arī solīja izbeigt Buša atklāto «mazo kodolbumbu» programmu, kuras mērķis ir izstrādāt nelielus taktiskus kodolieročus dziļu bunkuru vai pazemes ieroču noliktavu bombardēšanai.
Gan Kerijs, gan Bušs kodolieroču izplatīšanos atzina par vienu no lielākajiem draudiem ASV drošībai, bet Kerijs piebilda, ka Buša administrācijas jaunā kodolprogramma nosūta dažādu vēstījumu — Vašingtonai pašai izstrādājot atombumbas laikā, kad tā cenšas apturēt kodolieroču izstrādi citās valstīs.
Abi līderi debatēs pievērsās arī iekšpolitikas jautājumiem. Kerijs kritizēja Bušu par nodokļu samazināšanu, lai gan tajā pašā laikā nespēj nodrošināt pilnu finansējumu valsts aizsardzībai.
«Mums nevajadzēja nodokļu samazināšanu. Amerikai vajadzīga drošība,» norādīja Kerijs, uz ko Bušs atbildēja, ka dara visu iespējamo, lai aizsargātu Ameriku. «Protams, mēs darām visu, lai aizsargātu Ameriku. Es katru rītu pamostos, domājot, kā labāk aizsargāt Ameriku. Tas ir mans darbs.»
Tomēr par kaut ko abi kandidāti bija vienisprātis — neviens no viņiem nesūtītu ASV spēkus uz Sudānu, lai tur apturētu genocīdu. Kerijs tomēr piebilda, ka ASV vairāk jāatbalsta Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēki, kas dosies uz Dārfūru, lai apturētu vardarbību starp arābu kaujiniekiem un afrikāņu ciltīm.
Nākamās Kerija un Buša debates notiks nākamo piektdien, 8. oktobrī, bet trešās un pēdējās debates — 13. oktobrī.
Prezidenta kandidātu debates ir īpaši svarīgas, jo tās nodrošina labāko iespēju kandidātiem uzrunāt vēlētājus, lai mēģinātu pārliecināt tos, kas vēl nav izlēmuši, par kuru balsot. Debates vienmēr izšķīrušas vēlēšanu rezultātus, kad abu kandidātu popularitāte ir līdzīga vai pastāv neatrisināti jautājumi par kandidātu personību.
Nesenās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka debates gatavojas skatīties 61% potenciālo 200 miljonu vēlētāju. Kaut arī 68% vēlētāju jau esot izlēmuši, par kuru balsot, aptuveni 29% aptaujāto sacīja, ka debates varētu ietekmēt viņu izvēli.