Narkotikas tiek bieži pieminētas ziņās, taču visai maz runā par briesmām, ko varētu izraisīt legālā medicīna. Daudzas Holivudas slavenības (un ne tikai) atzīst savu atkarību no pretsāpju līdzekļiem — recepšu zālēm, tomēr arī bezrecepšu zālēm var būt blaknes.
Lielākā daļa no mums, jūtot urdošas, neciešamas sāpes, īpaši nedomājot, ieņem pretsāpju tableti. Tomēr daži cilvēki nespēj pārtraukt pretsāpju līdzekļu lietošanu. Lai arī nav oficiāli apstiprinātu skaitļu, cik cilvēku ir atkarīgi no pretsāpju medikamentiem, domājams, ka bezrecepšu zāļu nepareiza lietošana ir plaši izplatīta arī pie mums.
Kāpēc pie medikamentiem pierod?
Problēmas var radīt preparāti, kas satur kodeīnu, taču ne katrs, kas regulāri lieto kodeīnu saturošus medikamentus kļūst atkarīgs. Viens no lielākajiem noslēpumiem ir tas, ka ir cilvēki, kuri var lietot pretsāpju līdzekļus nedēļām un tad pēkšņi pārtraukt to lietošanu, bet ir arī tādi, kas to nespēj.
Lielākā daļa cilvēku, kas kļuvuši atkarīgi, sāk lietot tabletes atkārtojošos sāpju gadījumos — parasti tās ir muguras vai galvassāpes. Vēlāk, mēģinot pārtraukt tablešu lietošanu, sākas nepatīkami blakus simptomi. Atšķirībā no narkotikām, pretsāpju līdzekļi netiek lietoti, lai izjustu ekstāzi, visbiežāk tos lieto, lai vienkārši justos labāk. Tomēr, arī šie medikamenti nomierina, liek smaidīt un atbrīvo, un tas ir visnotaļ kārdinoši.
Kā rodas atkarība?
Kodeīns kopā ar morfiju un heroīnu pieder opiātu grupai, tas ir efektīvs sāpju noņēmējs, jo iedarbojas tieši uz smadzenēs esošajiem sāpju receptoriem. Reizēm kodeīnu izmanto arī klepus zālēs un pretcaurejas līdzekļos. Kodeīna iespējamās blaknes ir miegainība, sausuma sajūta mutē, aizcietējums, svīšana un nelabums.
Smadzenes pretsāpju līdzeklī esošo kodeīnu (ap 10%) pārvērš morfijā. Cilvēka organisms arī pats ražo pretsāpju vielas, piemēram, endorfīnus, taču ilgstoši lietojot pretsāpju līdzekļus, organisms endorfīnus sāk ražot mazāk. Kamēr tiek lietoti kodeīnu saturoši medikamenti, problēmu nav, taču tiklīdz to lietošanu pārtrauc, rodas simptomi, jo asinsritē pretsāpju vielas vairs nav pietiekamā daudzumā.
Kas pierod?
68% visu bezrecepšu zāļu lietotāju ir sievietes (britu pētījums). Lielbritānijā noskaidrots, ka lielākās bezrecepšu zāļu patērētājas ir ārstes, māsiņas un skolotājas. Visa bezrecepšu zāļu reklāmas kampaņa ir domāta sievietēm, jo viņas ir galvenās šo zāļu pircējas, kaut vai tādēļ, ka daudzas cieš no menstruāciju sāpēm. Bieži vien cilvēki pat neiedomājas, ka ir iespējams pierast pie medikamentiem, kurus var iegādāties bez receptes.
Ir cilvēki, kuri bez problēmām dzer tabletes gadiem ilgi. Turpretī tie, kas kļūst atkarīgi, visbiežāk katru dienu ieņem maksimālo devu apmēram sešu nedēļu garumā.
Risks veselībai
Daudz smagākas veselības problēmas rodas, piemēram, ilgstoši lietojot ibuprofēnu un aspirīnu. Šie preparāti var kairināt kuņģi, izraisīt kuņģa čūlu un asiņošanu. Visbīstamākais no šiem līdzekļiem ir paracetamols. Paracetamols tiek noārdīts aknās, bet pārdozējot, aknas ar to vairs netiek galā. Tas var radīt aknu bojājumus, un reizēm tās var vispār pārtraukt darboties. Taču tā nenotiek ar katru. Ir zināmi gadījumi, kad cilvēki pārsniedz paracetamola un ibuprofēna dienas devu, taču viņu aknas no tā necieš. Tas, kāds ļaunums tiks nodarīts aknām, atkarīgs, kā cilvēks šos medikamentus panes un cik lielā mērā pie tiem organisms ir pieradis.