- Šleseru pie atbildības!
- Bise un pistole ļaundaru rokās
- Latvijas lidojums DA Āzijā
- Lata un eiro laulības
- Branga peļņa «vēža korpusā»
Valsts un pasaule atguvās no gadumijas plānotajām un ārpuskārtas pārmērībām. Slimnīcā tika apārstēti un atpakaļ uz māmuļu Krieviju nosūtīti vēl Vecgada dienā vērienīgajā autoavārijā cietušie kaimiņvalsts tūristi.
Bet jaunā gada satiksmes negadījumu sarakstā tika fiksēti pirmie 2005. gada upuru vārdi. Vairāki nacionālas nozīmes mediji akcentēja autobraucēju vidū tik populāro viedokli — avārijās, lūk, visupirms vainojams sliktais ceļu stāvoklis valstī. Kampaņas zemteksts nepārprotams — politiskā atbildība jāuzliek iedzīvotāju vidū tik nepopulārajam satiksmes ministram Aināram Šleseram. Pats valstsvīrs, atgriezies no Ziemassvētku brīvlaika, steigšus sasauca preses konferenci, lai ar žurnālistu starpniecību informētu tautiešus — galvenais iemesls esot nepietiekamais finansējums, un viņš kā ministrs darīšot visu, lai mēneša laikā ķertos pie Einara Repšes premjerēšanas laikā tik voluntāri likvidētā Ceļu fonda atjaunošanas.
Tikmēr par sīvu konkurenci autopārvadājumu jomā liecināja jezga ap avarējušā autobusa īpašnieku firmu «Ecolines». Kompetentie orgāni saņēma anonīmus signālus, ka firmas bosi, domājot par maksimālu peļņu, faktiski spiežot autobusu vadītājus sistemātiski pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi bezatbildīgi riskējot ar pasažieru dzīvību.
Savukārt Jaungada naktī ar kaujas ieroci Rīgā uguņošanas laikā sašautā meitenīte visu nedēļu nogulēja komā. Teju 80 policisti sistemātiski un veltīgi meklēja ļaundari. Starp Rīgas vicemēru un Iekšlietu ministrijas ierēdņiem sākās strīds, vai pašvaldībai likums deleģējis tiesības savā teritorijā ierobežot, pat aizliegt pirotehnikas lietošanu. Valsts galvenais cilvēktiesību sargs Olafs Brūvers pasteidzās atzīt, ka salūta liegums nekādi nav kvalificējams kā cilvēktiesību pārkāpums.
Bet Liepājas policisti velti un nepārliecinoši plātīja muti, skaidrojot, kā Jaungada naktī ļaundari netraucēti spējuši no pilsētas muzeja nozagt 17. gadsimta medību bisi, kuras vērtība starptautiskās antikvāru lietu izsolēs varot sasniegt pat 100 tūkstošus latu.
Pasaule šausminās par cunami atnesto postu DA Āzijā. Lēš, ka palīdzības sniegšanai līdzjūtīgās valdības, nevalstiskās organizācijas un atsevišķi cilvēki savākšot divus miljardus dolāru. Latvijas artava kopējos katastrofas seku likvidācijas pūliņos būs privātfirmai piederoša helikoptera mēneša darba apmaksa. Ministru kabinets atvēlēja 100 tūkstošus latu, lai cietējiem Indonēzijā nogādātu medikamentus un pirmās nepieciešamības preces.
Latvijas nacionālā valūta lats tika oficiāli piesaistīta apvienotās Eiropas valūtai eiro. Jaungada pirmajā nedēļā turpinājās speciālistu un diletantu diskusijas, cik šis Latvijas Bankas lēmums bijis pareizs un tālredzīgs. Pagaidām lata atkarība no eiro iedzīvotāju materiālo stāvokli neietekmēja. Pērnā gada inflācijas līmenis valstī (6,8%) nepārsteidza, sarūgtināja ziņa, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs ar jauno gadu tiek paaugstināta minimālā darba alga.
Latvija sagaidīja arī pirmo īsto politisko skandālu 2005. gadā. Audits atklāja, ka Latvijas Onkoloģijas centra direktors Gunārs Lasmanis pēdējos gados sev maksājis milzu prēmijas. Veselības ministrs Gundars Bērziņš paģērēja direktora atlaišanu, un ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops solīja lietu juridiski korekti nokārtot. Pats Lasmanis apgalvoja, ka viņam bijušas gan likumīgas, gan morālas tiesības no iestādes veikto maksas pakalpojumu peļņas izrakstīt prēmijas par krietnu darbu.
Notikumi tika skaidroti vienkārši — tuvojas pašvaldību vēlēšanas un ministrs Bērziņš (TP) vēlas «noknābt» direktoru Lasmani (TB/LNNK). Lai slimnieki, mediķi un citi potenciālie vēlētāji redz, kur «tēvzemieši» noveduši veselības aprūpes sistēmu, cik godprātīgi ir šis partijas darboņi, kuru bezgodībām punktu pielikuši «oranžās» partijas deleģētie valsts darbinieki.