Foto: AFI/Elmārs Rudzītis

Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību apsardzes uzņēmuma «Falck apsargs» valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Sarunā ar aģentūru LETA Purvinskis apstiprināja, ka viņam ir uzrādīta apsūdzība, taču nesniedza sīkāku informāciju, par ko tieši viņš tiek vainots. Uzņēmējs vien norādīja, ka nepiekrīt viņam izvirzītajām apsūdzībām, un solīja sīkāk savu nostāju par notikušo izklāstīt vēlāk.

«Falck apsargs» Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Velga Čaikovska aģentūrai LETA apliecināja, ka uzņēmums ir informēts par apsūdzības uzrādīšanu Purvinskim, bet plašākus komentārus uzņēmums sola sniegt nākamnedēļ.

Savukārt Ģenerālprokuratūra informāciju, par ko apsūdzēts Purvinskis, nesniedz.

Kā ziņots, tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā līdz šim apsūdzības kopumā bija uzrādītas piecām personām.

Pagājušajā gadā, atzīstot par pietiekamiem iepriekš savāktos un sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju iegūtos papildu pierādījumus, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Edvīns Piliksers pieņēma lēmumu par triju personu saukšanu pie kriminālatbildības šajā lietā.

Bijušais Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) valdes priekšsēdētājs Guntars Spunde ir apsūdzēts par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apmērā pēc Krimināllikuma 15. panta 4. daļas un 177. panta 3. daļas un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas.

Savukārt bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders ir apsūdzēts par krāpšanas lielā apmērā mēģinājuma atbalstīšanu pēc Krimināllikuma (KL) 20. panta 4. daļas, 15. panta 4. daļas un 177. panta 3. daļas un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas.

Andrim Šķēlem (TP) piederošās SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» (UVK) projektu vadītājs un finanšu konsultants Harijs Krongorns ir apsūdzēts par nozieguma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177. panta 3. daļā — par krāpšanu lielos apmēros.

Februārī lietu izmeklējošais prokurors informēja, ka apsūdzības celtas vēl divām personām. Šo personu vārdi gan netiek atklāti, jo tā esot prokurora izmeklēšanas taktika.

Visiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis ir piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu.

LETA jau ziņoja, ka valsts digitālās jeb ciparu televīzijas projekts tika apturēts 2003. gada vasarā. Uzzinot par digitālās televīzijas līguma noslēgšanu, bijušais Ministru prezidents Einars Repše (JL) to nosauca par skandālu.

Par projekta tapšanu un gaitu tika sākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc KL 317. panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319. panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177. panta par krāpšanu un pēc KL 195. panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas veica izmeklēšanu, lūdza Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret kopumā desmit personām.

Latvijas Televīzija iepriekš, atsaucoties uz drošiem avotiem tiesībaizsardzības iestādēs, pieļāva iespēju, ka kriminālvajāšanu lūgts sākt pret Krongornu, Pauderu, Spundi, kā arī bijušajiem «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» valsts pilnvarniekiem Ojāru Rubeni, Andrianu Ļublinu, Ināru Rudaku, Ilgu Preimati, Guntaru Krūmiņu, Ādolfu Jākobsonu un Didzi Jonovu.

DLRTC 2003. gada augustā Stokholmas Starptautiskās Tirdzniecības palātas šķīrējtiesā iesniedza prasību atzīt līgumu par spēkā neesošu, un to paredzēts izskatīt šajā pavasarī.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp