Izskatās, ka valdības koalīciju veidojošās partijas vienojušās, kā patronēs lielo uzņēmumu privatizāciju: TP rūpēsies par «Rīgas siltumu», JL — par «Latvenergo», LPP — par «airBaltic».
Paziņojumi par lielo uzņēmumu iespējamo privatizāciju vai pārdošanu sevišķi aktīvi tiek izplatīti pēdējā laikā. Šāda steiga, iespējams, izskaidrojama ar nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tās notiks jau pēc gada — 2006. gada 7. oktobrī.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) pirms pusgada prognozēja, ka «airBaltic» tiks privatizēta līdz gada beigām, un arī aizvakar pauda līdzīgu domu, paziņojot, ka valstij piederošo šā uzņēmuma akciju pārdošana ir tikai laika jautājums.
Patlaban valstij pieder 52,6% akciju (valsts kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija), savukārt Skandināvijas aviokompānijai «SAS» pieder 47,2% akciju.
Līdz vakardienai Privatizācijas aģentūra (PA) nebija saņēmusi ierosinājumu privatizēt «airBaltic», «Neatkarīgajai» apliecināja PA sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Pelāne.
Tāpēc, visticamāk, A. Šlesera prognozes nepiepildīsies, tomēr valdība varētu pieņemt politisku lēmumu. Interesi palielināt sev piederošo daļu Latvijas aviosabiedrībā aprīlī pauda Skandināvijas aviosabiedrība «SAS». A. Šlesera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Reinholds Pelše «Neatkarīgajai» atzina, ka pagaidām no «SAS» nav saņemts nekāds oficiāls dokuments par viņu vēlmi privatizēt Latvijas lidsabiedrību.
Pagaidām nav oficiāli izpausta arī iespējamā summa, par kādu varētu tikt privatizēta «airBaltic» valsts kapitāla daļa, neoficiāli minēta 11–21 miljons latu, taču, vai šī summa ir adekvāta, R. Pelše nevarēja komentēt.
Satiksmes ministrs vēl uzsvēra, ka, ņemot vērā otra aviokompānijas akcionāra «SAS» veiktos ieguldījumus, valsts var zaudēt kontrolpaketi uzņēmumā.
A. Šlesers uzskata, ka valdībai nav jādarbojas aviācijas biznesā, tādēļ nav nepieciešams arī turpmāk būt «airBaltic» akcionāriem. Līdzīgu viedokli par «Rīgas siltumu» pirms divām nedēļām pauda premjers Aigars Kalvītis (TP). «Neatkarīgā» jau rakstīja, ka Ministru kabinets nolēmis pārdot «Rīgas siltuma» valsts daļu. Kā iespējamo pārdošanas summu Rīgas domnieks Jānis Karpovičs minēja 21 miljonu latu. Pirms tam bija izskanējušas arī krietni iespaidīgas summas — pat 100 miljoni latu. Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā iespējamie pārdošanas modeļi par «Rīgas siltuma» valsts daļu.
Koalīcijā esošā ZZS līdz šim nav izrādījusi vēlmi patronēt kāda lielā uzņēmuma privatizāciju.
ZZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis «Neatkarīgajai» skaidroja, ka partija nav izvirzījusi uzņēmumu privatizāciju par pašmērķi vai kādas konkrētas partijas prioritāti. Tomēr ZZS atbalstīja «Rīgas siltuma» valsts daļu pārdošanu.
«Esam atvērti sarunām par to uzņēmumu privatizāciju, kuri labāk tiktu apsaimniekoti un dotu lielāku labumu valstij kā privāti uzņēmumi un ja valstij piederošās kapitāldaļas tiek neefektīvi apsaimniekotas. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums atrodas Rīgā vai kādā citā Latvijas vietā. Mēs esam aizvērti sarunām par to uzņēmumu privatizāciju, kurus esam vienojušies nenodot privatizācijai, piemēram, «Latvenergo», «Latvijas valsts meži»,» skaidroja A. Brigmanis.
Īstenībā ministri rīkojas, balstoties uz vadības deklarāciju, ko pieņēma pagājušā gada 1. decembrī: sastāda to uzņēmumu sarakstu, uz ko neattieksies privatizācija par sertifikātiem, un tie ir «Ventspils nafta», «airBaltic», «Lattelekom», LMT, «Rīgas siltums». Visi šie uzņēmumi ir «Lursoft» izveidotajā Latvijas visvairāk pelnošo uzņēmumu sarakstā. Visvairāk pērn nopelnījis LMT — 54,66 miljonus latu, «Lattelekom» — 33,46 miljonus latu. Arī «Rīgas siltuma» peļņa pārsniedz 1 miljonu latu.
Fakti
Valstij piederošo akciju daļa:
«Lattelekom» — 51%
LMT — 28%
«Rīgas siltums» — 49%
«Air Baltic Corporation» — 52,28%.
«airBaltic» darbība
Akciju sabiedrība «Air Baltic Corporation» jeb «airBaltic» dibināta 1995. gadā.
Latvijai pieder 52,6% akciju, savukārt Skandināvijas aviokompānijai «SAS» — 47,2% akciju.
«airBaltic» pagājušajā gadā strādāja ar 850 000 latu zaudējumiem, bet aviosabiedrības apgrozījums pērn bija 51,6 miljoni latu, kas ir par 54% vairāk nekā 2003. gadā.
Pagājušajā gadā pārvadāti 589 288 pasažieri, kas ir par 75% vairāk nekā 2003. gadā.
Patlaban «airBaltic» flotē ir septiņas «Boeing 737-500» un septiņas «Fokker 50» tipa lidmašīnas.
Avots: «airBaltic»