Jau kopš seniem laikiem skaistas un koptas rokas ir ne vien katras sievietes sapnis, bet arī viens no sociālā statusa simboliem.
Manikīrs cauri gadsimtiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienas no pirmajām ziņām par nagu izdaiļošanu saistās ar seno Babiloniju un seno Ēģipti, kur nagu tonējuma iegūšanai izmantoja mālus vai hennu. Pirms vairāk nekā pieciem tūkstošiem gadu faraonu svītā bija īpaši «valdnieka nagu meistari». Spilgtās, piesātinātās krāsās iekrāsoti nagi bija vienīgi valdnieka ģimenes locekļu privilēģija, bet blāvas pasteļkrāsas norādīja cilvēka piederību zemākajiem sabiedrības slāņiem. Zināms, ka leģendārā valdniece Kleopatra savus garos nagus krāsoja terakotas krāsā, ko ieguva no hennas, bet skaistajai Nefertiti bija krāšņi rubīnkrāsas nagi.
Neparasti gari, ar zelta, sudraba un dārgakmeņu inkrustācijām izgreznoti nagi viduslaikos bija ķīniešu – gan vīriešu, gan sieviešu – rota. Kāds Minu dinastijas manuskripts vēsta, ka valdnieki savus nagus krāsoja melnā vai sarkanā krāsā. Īpaši dižciltīgas ķīnietes mēdza izmantot arī uzliekamos nagus, kurus izgatavoja no zelta, kā arī uzpirksteņus, kurus izgatavoja no dārgmetāliem. Nagu izdaiļošanai un aizsardzībai ķīnieši bija izgudrojuši arī īpašu «hučdži» tehniku (tulkojumā: «bruņas pirkstiem»), kuras pamatā bija īpašs, dārgmetālā izpildīts nacionālais ornaments, kura saknes sniedzās šīs tautas mitoloģijā.
Astoņpadsmitajā gadsimtā – apgaismības laikmetā – Eiropas valstu valdnieku galmos bija modē īsi, mandeļformas nagi, kurus mēdza iekrāsot ar parfimētu sarkanas krāsas eļļu un nopulēt ar zamša auduma gabaliņu.
Deviņpadsmitā gadsimta beigas ir laiks, kad manikīrs (no latīņu vārdiem «manus» – tulkojumā «roka» un «curare» – «kopt») kļūst par pasaules skaistuma industrijas sastāvdaļu. 1892. gadā ASV jau pastāv manikīra saloni, kurus apmeklē dažādu sabiedrības slāņu sievietes. Nagu laka mūsdienu izpratnē šajā laikā gan vēl nepastāv – lai iegūtu toni un spīdumu, nagos iemasē dažādus ietonētus krēmus un pūderus.
Apvērsums manikīra vēsturē notika 1932. gadā, kad amerikānis Čārlzs Lešmans kopā ar brāļiem Žozefu un Čārlzu Revloniem izgudroja nagu lakas formulu. Šī laka, kura tās izgatavošanā izmantoto smago pigmentu dēļ mēdza ātri vien atslāņoties, ir spilgti sarkanā krāsā.
Jaunākās tendences manikīra jomā starpkaru posmā ietekmēja kinozvaigznes. Marlēna Dītriha ieviesa modi uz smailiem, stiletveida nagiem, bet Grētas Garbo vizāžists sāka gatavot pirmos mākslīgos nagus no … kinolentes gabaliņiem. Šis izgudrojums gan turējās uz nagiem tikai dažas stundas un arī izskatījās pārāk mākslīgi. Bija vien nedaudz jāpaciešas, līdz 1948. gadā Losandželosā (ASV) prezentēja pirmo nagu modelēšanas akrila tehnoloģiju.