Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8821529t1h300b.jpg)
Ja cilvēkam trūkst kāda vitamīna vai minerālvielas, automātiski veidojas deficīts visā vielmaiņas ķēdē. Janvārī organisms ir krietni izsmēlis savas rezerves. Pēc aizvadītā gada ar vēlo, īso vasaru, ieilgušo rudeni un krasajām diennakts temperatūras svārstībām daudzi cilvēki jūtas sevišķi paguruši. Šis ir īstais brīdis, lai uzsāktu vitamīnu kursu
Vitamīni
C vitamīns (askorbīnskābe) pašlaik ir visai būtisks, jo stiprina organisma imunitāti, bet ziemā uzņemt pietiekami daudz C vitamīna ar uzturu ir problemātiski. Bagātas ar askorbīnskābi ir dilles, paprika, citrusaugļi u.c. Vēl C vitamīns nepieciešams kauliem, skrimšļiem, saistaudiem, zobiem, tam ir arī antioksidatīva darbība – spēja saistīt kaitīgās vielas, kas atrodas šūnās.
A vitamīns (retinols) veicina augšanu un stiprina redzi, vajadzīgs ādai un gļotādām, matiem, zobiem, smaganām. Sastopams aknās, sviestā, margarīnā. A vitamīnu mēs iegūstam, uzņemot arī betakarotīnu jeb A provitamīnu, kas ir burkānos, kāpostos, brokoļos un citos produktos un ko organisms pārveido A vitamīnā.
E vitamīns (tokoferols) piedalās muskuļu un citu audu veidošanas procesā, tam piemīt antioksidanta īpašības. E vitamīna avots uzturā ir rieksti, augu eļļas, margarīns, pilngraudu produkti, olas, zivis.
B1 vitamīns (tiamīns) ir nozīmīgs ogļhidrātu vielmaiņas procesā, enerģijas ieguvē no pārtikas, nepieciešams muskuļiem. Atrodams kartupeļos, pākšaugos, pilngraudu produktos un auzu pārslās, cūkgaļā un putnu gaļā, aknās.
B2 vitamīns (riboflavīns) vajadzīgs ādai un acīm, piedalās ogļhidrātu, tauku un aminoskābju vielmaiņā. Meklējams zirņos, pupiņās, kāpostos, klijās, liellopu aknās, piena produktos, rīsos, gaļā, jūras zivīs, olās.
B6 vitamīns (piridoksīns) galvenokārt piedalās aminoskābju vielmaiņā, vajadzīgs augšanai, muskuļiem, ādai. To uzņemam ar pākšaugiem, kartupeļiem, banāniem, zivīm, kāpostiem, cūkgaļu, zivīm.
B12 vitamīns (ciankobalamīns) organismā ir atbildīgs par noteiktu aminoskābju noārdīšanos un veidošanos. To satur dzīvnieku valsts produkti: aknas, nieres, sirdis, arī olas un piens.
D vitamīns (holekalciferols) piedalās kaulu un zobu veidošanās procesā, regulē kalcija un fosfora līmeni. Vitamīns ir zivju eļļā un treknajās zivīs, avokado, aknās, olu dzeltenumos, margarīnā.
K1 vitamīns (filohinons) vajadzīgs organisma olbaltumvielu sintēzes procesā. Tā avots uzturā – dažādi kāposti, spināti un citi zaļie dārzeņi, graudaugu produkti, piens, gaļa.
Biotīns ietilpst daudzu enzīmu sastāvā un iesaistās ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielmaiņā. Sastopams sojas pupiņās, zirņos, banānos, auzu pārslās, aknās, burkānos, olu dzeltenumos, kviešu asnos.
Folskābe nepieciešama šūnu veidošanās procesā. Tā ir kāpostos un zaļajos lapu dārzeņos, tomātos, gurķos, riekstos, olās, pilngraudu produktos, piena produktos.
Niacīns piedalās enerģijas veidošanā šūnās, olbaltumu un tauku sintēzē un noārdīšanā. Atrodams gaļā, olās, kāpostos, auzu pārslās, zivīs.
Pantotenāts iesaistīts ogļhidrātu, tauku un aminoskābju vielmaiņā, hormonu sintēzē un audu veidošanā. Tas ir pākšaugos, pilngraudu maizē, olās, pienā, gaļā, zivīs.
Minerālvielas
Kalcijs vajadzīgs kauliem, zobiem, kolagēnajām šķiedrām. To uzņemam ar piena produktiem, zaļajiem dārzeņiem, riekstiem, zivīm.
Kālijs regulē šūnās šķidruma daudzumu, piedalās olbaltumvielu sintēzē un ogļhidrātu vielmaiņā. Sastopams banānos, plūmēs, dārzeņos, piena produktos, gaļā, zivīs.
Fosfors piedalās kaulu un zobu veidošanās procesā, organisma enerģijas uzkrāšanā un patēriņā. Tā avoti: kartupeļi, kvieši, sojas milti, piens, gaļa, olas.
Magnijs svarīgs organisma enerģijas veidošanā, nepieciešams kauliem, muskuļiem. Meklējams pākšaugos, gaļā, riekstos, banānos, sezama sēkliņās, pienā.
Hlorīdi nepieciešami organisma šķidruma regulācijas procesos. To galvenais avots uzturā ir sāls.
Mikroelementi
Tās ir vielas, kas organismam nepieciešamas ļoti niecīgos daudzumos, taču arī pilda svarīgus uzdevumus.
Dzelzs saista skābekli sarkanajos asinsķermenīšos, tā ir vairāku enzīmu sastāvā, nepieciešama augšanai.
Niķelis piedalās asinsradē, veicina augšanu, palīdz nierēm pārstrādāt dzelzi, varu un cinku.
Jods vajadzīgs pilnvērtīgai vairogdziedzera darbībai, regulē vielmaiņu un organisma temperatūru. Līdztekus tiem organismam vajadzīgs arī cinks, silīcijs, selēns, varš, alva, mangāns, vanādijs u.c.