Hormonus noārdošās sintētiskās vielas var būt viens no faktoriem, kas palielinājis saslimstību ar krūts vēzi, secināts Lielbritānijā veiktā pētījumā.
Vides piesārņojums un krūts vēzis: hormonus noārdošo vielu loma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumu “Vides piesārņojums un krūts vēzis: hormonus noārdošo vielu loma” veicis Londonas Universitātes Farmācijas skolas Toksikoloģijas centra vadītājs Andreass Kortenkamps pēc starptautiskās vides aizsardzības organizācijas WWF vēlmes uzzināt viedokli par hormonus noārdošajām vielām.
Pētījumā teikts, ka vairāk nekā puse no krūts vēža saslimstības gadījumiem nav izskaidrojami ar dzīves stila izvēli vai ģenētisko mantojumu. Viens no faktoriem, kas var palielināt iespēju iegūt šo slimību, ir hormonus noārdošās sintētiskās vielas. Šo vielu negatīvā ietekme var rasties divējādi – pirmkārt, kā “kokteiļa efekts” – cilvēkam vienlaicīgi saskaroties ar dažādām estrogēnus imitējošām sintētiskajām vielām. Otrkārt, saskaroties ar dažām sintētiskajām vielām brīžos, kad ķermenis ir īpaši jutīgs pret tām, tas ir, meitenes auglim attīstoties vēl mātes ķermenī un meitenei sasniedzot pubertātes vecumu.
Šajā pētījumā tiek uzsvērts, ka nepieciešams stingri regulēt tādu sintētisko vielu izmantošanu, kas var izraisīt hormonālās sistēmas attīstības traucējumus. Nav pieļaujams, ka šādas vielas varētu nokļūt ikdienā plaši izmantotās precēs. Šobrīd hormonus noārdošās vielas var būt dažādu preču sastāvā, sākot no bērnu barošanas pudelītēm un citiem plastmasas izstrādājumiem, līdz pat kosmētikai. Šo vielu negatīvā ietekme uz vidi jūtama jau šobrīd – īpaši Arktikā, kur vides piesārņojuma dēļ hormonālo sistēmu ietekmējošās vielas nokļuvušas dzīvnieku ķermenī un izraisījušas dzimstības samazināšanos, hormonu pārveidošanos un vēzi.
„Nesen Spānijā veikts pētījums rāda, ka krūts vēža saslimstības risks ir saistīts ar to, cik daudz sintētisko estrogēnu ir nonākuši cilvēka ķermenī. Šis ir pirmais pierādījums tam, ka vidē nokļuvušās sintētiskās vielas ar estrogēniem līdzīgām īpašībām var veicināt krūts vēža attīstīšanos. Jāuzsver, ka runa nav par dabiskiem hormoniem vai farmācijā izmantotajiem estrogēniem,” skaidro Kortenkamps.
Šobrīd Eiropas Savienībā tiek izstrādāta jauna regula, kas noteiks sintētisko vielu reģistrēšanu, izvērtēšanu un izmantošanas kārtību. WWF un Pasaules dabas fonds jau daudzkārt aicinājuši pieņemt spēcīgu regulu, kas spēs pildīt tās galveno mērķi – aizsargāt cilvēkus un vidi no bīstamajām sintētiskajām vielām. Nav pieļaujams, ka Eiropas valstis varētu atbalstīt hormonus noārdošo vielu turpmāku izmantošanu, it īpaši gadījumos, kad pieejamas drošākas alternatīvas. Eiropas Parlaments savā balsojumā jau parādījis, ka atbalsta bīstamo vielu aizstāšanu. Tagad arī ES valstu ministriem ir jāatbalsta cilvēku veselības un vides aizsardzība.