Klāt svētdiena, pasaku stāstāmais laiks. Un atkal Šeherezāda apsēdās zīda spilvenos, sakrustoja uz krūtīm savas daiļas rokas un iesāka:
Trešais stāsts par vīriešu viltu. (Pasaka)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzīvoja reiz tirgotājs un bija viņš ļoti greizsirdīgs, un viņam bija skaista un jauka sieva. Un lielās bailēs par savu skaisto sievu viņš nedzīvoja ar to pilsētā, bet aiz pilsētas uzcēla tai pili, un tā bija tālu no visām mājam, un pils bija augsta, un vārti bija neatverami, un aizslēgti tie bija ar stiprām atslēgām. Un, kad nu viņš gāja projām, viņš vārtus aizslēdza un atslēgas paņēma līdzi un uzkāra savā kaklā.
Te kādu dienu tirgotājs bija pilsētā, un pilsētas sultāna dēls bija iznācis staigāt, un pēkšņi tas ieraudzīja pamesto vietu. Un, kad nu ilgi bija lūkojies sultāna dēls, kāda pils logā tas ieraudzīja grezni ģērbtu sievieti.
Un, kad nu jauneklis to ieraudzīja, viņa prātu mulsināja sievietes daiļums un viņam uznāca dziņa doties pie skaistules, bet viņš to nevarēja.
Un viņš pasauca savu kalpu, un tas atnesa viņam tinti un papīru, un, kad nu sultāna dēls to aprakstīja, stāstīdams par savu mīlestību, viņš papīru piesprauda pie bultas un bultu iemeta pilī. Un tā nokrita pie sievietes kājām, kad viņa staigāja pils dārzā, un viņa sacīja savai verdzenei: «Ej pacel papīru un dod to man!»
Un izlasījusi viņa saprata, ka sultāna dēls viņai stāsta par savu mīlestību un savām ilgām, un viņa rakstīja tam atbildi, sacīdama, ka viņas sirdī deg vēl lielāka mīlestība nekā jaunekļa krūtīs. Un tad viņa izliecās pils logā un ieraudzīja sultāna dēlu, un, kad viņa nometa tam savu atbildi, viņas ilgas sāka kvēlot vēl karstākas, un sultāna dēls viņu ieraudzīja un piegāja pie loga, un sacīja: «Nomet man diegu, un, kad piesiešu šo atslēgu, tad velc to augša!»
Un tā nu viņa nometa diegu, un sultāna dēls piesēja atslēgu, un tad viņš aizgāja pie saviem veziriem un teica tiem, cik lielu mīlestību viņa sirdī iededzinājusi šī sieviete un viņam nav vairs spēka bez viņas dzīvot. Un sultāna dēls vienam veziram sacīja: «Tev būs mani guldīt lādē un nonest tirgotāja pilī! Un izliecies, ka tā ir tava lāde, un šī sieviete būs mana! Un, kad es būšu ar viņu priecājies vairākas dienas, tu nāksi aiznest savu lādi.» Un vezirs atbildēja: «Dzirdu un paklausu!»
Un sultāna dēls iegāja savā pilī un iegulās lādē, un vezirs lādi aizslēdza un aiznesa to uz tirgotāja māju. Bet tirgotājs izgāja pie vezira, noskūpstīja tam roku un jautāja: «Vai mūsu lielajam veziram nav kāda vajadzība, ko mēs būtu laimīgi padarīt?» To dzirdējis, vezirs sacīja: «Es gribu, lai tu šo lādi aiznes tādā vietā, kas tev dārgāka par citām vietām pasaulē!»
Un tirgotājs sacīja nesējiem: «Nesiet šo lādi!» Un nesēji lādi aiznesa, un tirgotājs to nolika savā mantu krātuvē. Un, kad nu tirgotājs aizgāja savās gaitās, te viņa sieva piegāja pie lādes un atslēdza to ar atslēgu, kas viņai bija, un, no lādes izkāpa jauneklis, tik skaists kā pilnais mēness.
Un, jaunekli ieraudzījusi, sieviete apģērba savas greznākās drēbes un ieveda viņu viesu istabā, un 7 dienas viņi ēda un dzēra, un līksmojās vienos priekos. Un ikreiz, kad pārnāca viņas vīrs, tā sultāna dēlu iebāza lādē un lādi aizslēdza. Te kādu dienu sultāns meklēja savu dēlu, un vezirs aizsteidzās uz tirgotāja māju un lādi lika aiznest uz sultāna pili.»
«Vezirs aizsteidzās uz tirgotāja māju un lādi lika aiznest uz sultāna pili. Tad nu tirgotājs devās uz savu māju un klaudzināja pie durvīm, un, kad viņa sieva to dzirdēja, tā sultāna dēlam lika iekāpt lādē, bet prāta mulsumā aizmirsa lādi aizslēgt. Un, kad tirgotājs atveda nesējus un tie dzīrās lādi pacelt, tie pieķērās pie lādes vāka, un vāks atvērās, un nesēji tur ieraudzīja sultāna dēlu.
Un, kad nu tirgotājs to redzēja un sultāna dēlu pazina, viņš piegāja pie vezira un sacīja: «Nāc un ņem sultāna dēlu, jo mums pār viņu nav varas!» Un vezirs iegāja tirgotāja namā un aizveda sultāna dēlu, un, kad nu visi aizgāja, tirgotājs izšķīrās ar savu sievu un nozvērējās nekad vairs neprecēties.