Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers šodien Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) raidījumā «900 sekundes» paziņoja, ka negrasās demisionēt, jo nav nekādā veidā saistīts ar Jūrmalas vēlēšanu kukuļdošanas skandālu.
Šlesers neatkāpsies [papildināts]
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mana sirdsapziņa ir tīra gan no likuma, gan no morāles viedokļa,» sacīja Šlesers.
Viņš apgalvoja, ka nav zinājis par kukuļdošanu Jūrmalas vēlēšanās un nav veicinājis balsu pirkšanu. «Ja es to būtu zinājis, tādas darbības nebūtu notikušas,» sacīja Šlesers.
Šlesers uzskata, ka viņa atkāpšanās būtu izdevīga «Jaunajam laikam» (JL) un ka šo «melno kampaņu» ir radījis JL.
Satiksmes ministrs uzsvēra, ka visiem spēkiem jācenšas saglabāt valdības stabilitāti, jo tuvojas NATO sammits, kura laikā svarīga ir valdības stabilitāte.
Savukārt Ministru prezidenta Aigara Kalvīša nostāja Šlesera demisijas jautājumā ir mainījusies: ja vakar Ministru prezidents apgalvoja, ka Šleseram pašam jāizlemj, kā rīkoties, šodien Kalvītis LNT raidījumā atzina, ka viņa lēmumu par Šlesera nākotni ministra amatā ietekmēs dažādi faktori. «Es gribu dzirdēt motivāciju un argumentus, kāpēc Šleseram nav jāatkāpjas no amata. Bez tam tas ir arī valdības prestiža jautājums, to nevar vērtēt tikai no juridiskā viedokļa. Vērtēšu arī politiskās stabilitātes aspektus,» norādīja Kalvītis.
Ministru prezidents uzsvēra, ka viņam kā valsts vadītājam jānodrošina valdības stabilitāte un savu lēmumu viņš paziņos šodien pēc tikšanās ar Aināru Šleseru.
Oficiālajā paziņojumā presei Šlesers norāda: «Es nekādā veidā neesmu iesaistīts Jūrmalas kukuļdošanas skandālā. Es nezināju par kukuļdošanu. Es nezināju par balsu pirkšanu. Ja būtu zinājis, tā nebūtu notikusi. Ja LTV būtu atskaņojusi visas sarunas, šāds skandāls nemaz nevarētu rasties. Jo no sarunām skaidri izriet, ka es ne tikai nezināju par iespējamu kukuļošanu, bet vēl kategoriski iestājos pret jebkādu sadarbību ar Ančāna kungu.
Es ar mierīgu sirdi varu sacīt — mana sirdsapziņa ir tīra. Tiklab no likuma, kā arī no morāles viedokļa. Gan kā ministram, gan kā politiķim, gan kā Latvijas pilsonim.
Atkāpties nozīmētu padoties vienkāršai politiskai provokācijai. Tas nozīmētu pārvilkt svītru divu gadu ministrijas darbam, pamatojoties uz vienu nepatiesu, tendenciozu sižetu LTV. Tas nozīmētu, ka ministrus un valdības turpmāk varēs gāzt ar nelietīgu apmelojumu palīdzību.
No savas puses es esmu gatavs sniegt visu iespējamo atbalstu izmeklēšanā, lai palīdzētu noskaidrot patiesību.
Es apzinos, ka ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa, un diemžēl apstiprinās manas aizdomas, ka šoreiz tā būs īpaši netīra. Es arī ticu, ka tauta pirms vēlēšanām politiķus vērtēs pēc paveiktajiem darbiem, nevis baumām, intrigām un apmelojumiem.»