Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8911089t1hafe2.jpg)
Darbs pie Jūrmalas attīstības plāna labojumiem rit ne jau pirmo gadu. 2003. gadā izstrādātais kūrorta detālplāns nebija atbilstošs agrāk noteiktajai zemes izmantošanas kārtībai - daudzi zemes gabali zaļajā zonā bija atvēlēti celtniecībai. Tomēr labojumus «iesaldēja», un darbs pie jaunās redakcijas turpinājās līdz pat pagājušā gada decembrim. Kā «Jaunajiem Projektiem» sacīja Jūrmalas galvenā plānotāja Māra Kalvāne, visticamāk, Jūrmalas teritorijas plāna 1995.-2007. gadam labojumu gala redakcija stāsies spēkā šāgada vasarā. Kas tad sagaida kūrortpilsētu tuvākajos gados?
Mazliet vēstures
Mūrmalas plānošanas pirmais dokuments, pilsētas ģenerālplāna shēma, tika izstrādāts jau tālajā 1960. gadā, ar ko arī sākās aktīva daudzdzīvokļu dzīvojamo māju celtniecība. 1990. gadā kūrortpilsētas vadība nolēma novērtēt Jūrmalas kultūrvēsturisko mantojumu, lai nākamajām paaudzēm atstātu visus pieminekļus, sargājamos objektus un citas vēsturiskās vērtības. Aptuveni trešdaja Jūrmalas ēku pieder pie vēsturiskās apbūves, un 10% no tām kā arhitektūras pieminekļus sargā likums.
1992. gadā tika izdoti Jūrmalas pilsētas apbūves pagaidu noteikumi, bet trīs gadus vēlāk tika apstiprināts pilsētas attīstības plāns, kas šodien ir kūrortpilsētas attīstības pamatdokuments. 1995. gadā pieņemtā attīstības plāna galvenā ideja, kas pašlaik bremzē jauno nekustamo īpašumu attīstību Jūrmalā atbilstoši pieprasījumam, ir aizliegums būvēt jaunos dzīvojamos rajonus, izmantojot apzaļumotās teritorijas. Līdz ar nekustamā īpašuma tirgus attīstību pieprasījums pēc jauniem privātajiem un elitāriem daudzdzīvokļu namiem ir nozīmīgi pieaudzis, un Jūrmalas pilsētas dome vairākkārt mēģinājusi mainīt apstiprināto attīstības plānu. Pēc ilgas izskatīšanas 2003. gadā, kad par nelikumīgu tika atzīta vairāku rajonu plānošana, labojumi plānā bija jāatliek uz ilgu laiku, un tikai pagājušā gada beigās tika pieņemta Jūrmalas attīstības teritoriālā plāna labojumu jaunā redakcija. Izstrādājot teritoriālā plāna labojumus, Jūrmalas domnieki ņēma vērā Rīgas, Babītes un Lapmežciema pagasta pieredzi, kur pavisam nesen tika pieņemti un apstiprināti attīstības jaunie plāni tuvākajiem gadiem. Jūrmalas galvenā plānotāja Māra Kalvāne «Jaunajiem Projektiem» pastāstīja, ka, visticamāk, labojumu galīgā redakcija stāsies spēkā šāgada vasarā.
Vispirms SPA un masāžas
Loti daudzu labojumu vadmotīvs ir šāds: Jūrmalai jāattīstās kā kūrortpilsētai, turklāt ne tikai kā kūrortam, kur pavadīt vasaru, bet gan kā vietai, kur var atpūsties augu gadu. Tieši tādēļ tiek plānots paplašināt dažādu veselības un rehabilitācijas centru celtniecību un rekonstrukciju, it īpaši patlaban tik populāro SPA un wellness sanatoriju atvēršanu. Saskaņā ar kūrorta attīstības plāniem Jūrmalā tiek veicināta tādu viesnīcu atvēršana, kur piedāvā dažādas procedūras. Šai stratēģijai jau ir pirmie rezultāti - mūsu kūrortpilsētā augu gadu var satikt atpūtniekus, jo ne jau vienmēr obligāti jāguļ saulē, var iziet atveseļošanās kursu, bet brīvajā laikā pastaigāties pa sniegoto un vientulīgo pludmali.
Šķiet, ka uzņēmēji agrāk par pilsētas ierēdņiem ir sapratuši, kāds tūrisma virziens jāattīsta Jūrmalā. 2004. gadā pēc kapitālas rekonstrukcijas bijušās viesnīcas «Rīgas jūrmala» vietā tika atvērta pieczvaigžņu kūrortviesnīca «Baltie Beach Hotel», kurā ir SPA centrs un baseins ar jūras ūdeni. Gadu iepriekš Jūrmalā tika atvērts SPA centrs «Alve». Bijušās sanatorijas «Edinburga» vietu ieņēmusi jaunā viesnīca «Pegasa pils». Pagājušā gadsimta sākuma koka arhitektūras ēka ir restaurēta sākotnējā izskatā - ar terasi, franču balkoniem un torni. Jaunā viesnīca «Eiropa» vairāk paredzēta tieši biznesa tūristiem: šeit visos numuriņos ir kondicionieri, interneta
pieslēgums, seifi. Par pagājušās sezonas atklājumu kļuva hotelis «Jūrmalas SPA», kas atrodas bijušās viesnīcas «Jūrmala» vietā Majoros. Pilnā sparā norit viesnīcu «Ķemeri» un «Via Jūrmala» rekonstrukcija, tiek celts «Pegasa pils» jaunais korpuss.
Jūrmala - zaļa pilsēta
Atsevišķa sadaļa Jūrmalas attīstības plānā ir veltīta apzaļumošanai. Pēc labojumu autoru domām, pašlaik pilsētā nav pietiekami daudz skvēru un parku, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu atpūtu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Acīmredzot tieši tāpēc dome noraidīja daudz labojumu zaļo teritoriju apbūves plānošanā.
Sarežģīta situācija ir ar pludmalēm: patlaban Jūrmalā ir 11 labiekārtotas vietas, kur ir oficiāli atļauts peldēties - tās atrodas Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Majoros, Dubultos, Pumpuros, Mellužos, Asaros, Vaivaros, Kauguros un Jaunķemeros. Perspektīvā tiek plānots iekārtot peldvietu pie karjera Slokā, Lielupes krastā, kā arī pie ezera Slokā. Saskaņā ar plānu par perspektīvām peldvietām tiek uzskatīta Priedaine, Brašciems, Druvciems un Krastciems.
Drīkst celt tikai mazstāvu namus
Vēsturiski Jūrmalas apbūvē dominēja mazstāvu ēkas, kuru augstums nepārsniedza priežu mežu augstumu. Kopējā kontekstā neiederas tikai padomju laikos uzceltās daudzstāvu sanatorijas, kā arī dzīvojamie nami Kauguros un Slokas daļā. Jūrmalas attīstības plāna labojumi arī turpmāk paredz Jūrmalā celt mazstāvu namus, kas nebojās pilsētas kopējo veidolu.
1998. gadā Eiropas Padome iekļāva Jūrmalas vēsturisko centru un daļu koka arhitektūras UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, tādēļ īpaša vieta atvēlēta unikālajai koka arhitektūrai.
Ģenerālplānā par celtniecībai nelabvēlīgām teritorijām tiek uzskatīti visi zemes gabali, kas pakļauti regulārai applūšanai (ja reljefs ir zemāks par 2 metriem), kā arī Rīgas jūras līča pludmale un kāpu zona līdz jau eksistējošajai apbūvei. Tā ka iekārtot māju kāpu zonā vēl tuvāk jūrai neizdosies. Dzīvojamā fonda municipālās programmas realizācijai 2006.-2011. gadam pilsētā ir rezervēti pieci zemes gabali, kas ir atbilstīgi daudzdzīvokļu namu celtniecībai: Līču ielā 2, Tallinas ielā 39, Skolas ielā 31a, Kauguros uz zemes gabala 3901 un Dīku ielā 30.
Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc nekustamā īpašuma kūrortpilsētā un salīdzinoši zemo piedāvājumu, kā arī celtniecības pieļaujamās mazstāvu mājas, Jūrmalas nekustamo īpašumu cenas diez vai kritīsies. Starp citu, Jūrmalas jaunajos rajonos celtniecība netiek plānota, un nekādā ziņā tas netiks darīts uz pilsētas zaļo teritoriju rēķina.
Kā Jūrmala attīstīsies tuvākajā laikā
Ķemeri, Jaunķemeri. Patlaban šajā rajonā strauji attīstās privātmāju celtniecība, taču tas nenotiek tādos apmēros kā Jūrmalas centrālajā daļā. Pēc teritorijas plāna Ķemeros un Jaun-ķemeros plānots saglabāt un attīstīt kūrorta teritoriju, pabeigt viesnīcas kompleksa celtniecību Rīgas ielā, savukārt teritorijā starp bijušo Jaunķemeru kempingu un sanatoriju plānots uzcelt jaunu dzīvojamo kvartālu.
Sloka un Kauguri. Kauguru un Slokas daudzdzīvokļu mājās dzīvo gandrīz puse visas Jūrmalas iedzīvotāju. Šeit ir attīstīta infrastruktūra, inženierkomunikācijas, laba tranportsistēma, tāpēc arī turpmāk šis rajons būs perspektīva vieta daudzdzīvokļu māju, kā arī dažādu ražošanas uzņēmumu celtniecībai.
Bijusī Rīgas jūrmala (Vaivari, Asari, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti - Lielupe). Rajons no Vaivariem līdz Lielupei starp dzelzceļu un jūru arī turpmāk būs perspektīva vieta atpūtas zonai, rehabilitācijas centru, viesnīcu, biroju, restorānu un sporta iestāžu ierīkošanai. Teritorija starp dzelzceļu un Lielupi tradicionāli tiek uzskatīta par ģimeņu privātmāju rajonu, un tāda tā paliks arī pēc labojumu pieņemšanas.
Krastciems, Valteri, Druvciems, Dubulti. Vēsturiski šī teritorija tika uzskatīta par perspektīvu vietu ražošanas vajadzībām, tomēr tiek plānots, ka tuvākajā laikā tā kļūs par jauktas apbūves rajonu.
Buļļuciems, Stirnurags, Lielupe, Vecbulduri. Pēc zivju pārstrādes rūpnīcas slēgšanas arī Buļļuciema teritoriju, visticamāk, izmantos jaukta veida apbūvei. Pēc labojumu izstrādātāju domām, Lielupes krastā nebūtu slikti uzcelt jahtu un laivu piestātni. Starp citu, viena no pilsētas prioritātēm ir ūdens transporta, jahtklubu un ūdens sporta attīstīšana, tā ka piestātne lieti noderēs. Pēc labojumu izstrādātāju domām, potenciālajiem privātajiem investoriem viens no vispievilcīgākajiem objektiem patlaban ir tieši osta. Pagaidām Lielupes ostas pārvaldes ēkas celtniecībai un municipālās jahtu piestātnes attīstībai ir rezevēts zemes gabals Tīklu ielā 10.
Priedaine, Brašciems, Vārnukrogs. Teritorijā starp Brašciemu un Priedaini tiek plānota publiskā apbūve, kas funkcionāli varētu apvienot abus šos rajonus.
Transports
Jau 2004. gadā Jūrmalā tika apstiprināta autostāvvietu attīstības koncepcija, jo tūrisma sezonas karstākajā laikā katastrofāli trūkst autostāvvietu. Lai palielinātu autostāvvietu skaitu, pilsētas dome nolēma nevis izcirst zaļos skvērus, bet rekonstruēt ceļus, iekārtojot «sarkanās līnijas», kur vien tas ir iespējams. Autostāvvietai plānots atdot teritoriju gar dzelzceļu Edinburgas prospektā un Meierovica prospektā pie Dubultu stacijas, savukārt Buļļuciemā - sarkano līniju Lašu ielā, zemes gabalus Aizputes ielā Ib, Dubultu prospektā 23 (kopā ar skvēru), kā arī daļu no Dubultiem 0102.
Starp citu, ceļu rekonstrukcijas gaitā liela uzmanība tiks pievērsta veloceliņu būvei, lai stimulētu atpūtniekus un pilsētas iedzīvotājus pārvietoties pa pilsētu, izmantojot ekoloģiski nekaitīgu transporta veidu.
Sports un kultūra
Tāpat kā Rīgā, arī Jūrmalā aktuāls ir jautājums par jaunas centrālās bibliotēkas ēkas celtniecību. Pagaidām bibliotēkas vajadzībām ir rezervēts zemes gabals Pils ielā 1, tomēr nav izslēgts, ka šajā gabalā var atrasties vēl viena kultūras iestāde - Jūrmalas mūzikas un mākslas skola. Citu kultūras iestāžu attīstībai ir nepieciešami šādi zemes gabali: Ķemeros Tukuma iela 16/18, Kauguros - Kauguri 1106, Buļļuciema Vikingu iela 37.
Sporta jomā jau tagad pilnā sparā norisinās sporta kompleksa celtniecības darbi Slokā. 2005. gadā tika izstrādāts tribīņu tehniskais projekts un ledus halles, multifunkcionālas sporta zāles un autostāvvietu skices.
Ar laiku Dubultos (starp Salas un Viesītes ielu) tiks ierīkots golfa laukums, kas varētu būt papildu vilinājums, lai uz Jūrmalu dotos jauni tūristi - šā sporta veida cienītāji.