Laikmeta aktualitāte — alerģija

Tiesa, ja kādam ir nopietna alerģija, kas sagādā smagas ciešanas, viņš ar šādiem izteikumiem tik viegli nemētājas. Citi bieži domā, ka alerģija tāds nieks vien ir — nu, pašķaudīs cilvēks brītiņu vai uzmetīsies viņam uz ādas kāda pumpiņa, iedzers zāles, un viss pāries. Kā par nelaimi, arvien vairāk ļaužu ir spiesti izjust alerģiskas parādības uz savas ādas un pārliecināties, ka tik vienkārša tā lieta nav.

Alerģija ir pastiprināta imūnās sistēmas reakcija uz parastām apkārtējā vidē esošām vielām — ziedputekšņiem, pārtikas produktiem, dzīvnieku vilnu, putekļiem, tīrīšanas līdzekļiem utt. Alergēni ir ļoti daudzveidīgi, tāpat arī pastāv dažādi alerģisko reakciju tipi, sākot ar ādas un gļotādu reakcijām un beidzot ar tādām parādībām kā anafilaktiskais šoks un Kvinkes tūska, kas ir bīstamas dzīvībai.

Attīstītajās valstīs straujš alerģijas slimnieku skaita pieaugums sākās 20. gadsimta otrajā pusē un prognozes nav iepriecinošas. Tiek lēsts, ka 2015. gadā 50% Eiropas iedzīvotāju slimos ar astmu, kas arī ir viena no alerģijas izpausmēm. Alerģijas izplatība vislielākā ir tieši valstīs ar labi attīstītu tautsaimniecību un augstu dzīves līmeni. Precīzi cēloņi tam nav zināmi, taču daudzi mediķi skaidro šo parādību ar pārlieku sterilo vidi, kurā dzīvojam. Ja mātes miesās un pirmajos mēnešos pēc dzimšanas uz bērnu neiedarbojas dabiskie kairinātāji, kas parasti ir visapkārt, tad organisms neiemācās tos pazīt, saistīt, sadalīt un izvadīt.

Alerģiju ietekmē arī iedzimtība. Ja alerģija ir abiem vecākiem, tad pastāv samērā liela varbūtība (50–80%), ka alerģisks būs arī bērns. Ja alerģija ir tikai vienam no vecākiem, risks ir mazāks (20–40%). Bērniem, kuru vecākiem nekad nav novērotas šādas parādības, alerģijas risks ir aptuveni 15%, tā ka pilnīgi drošs nevar būt neviens. Kopumā 25% jaundzimušo nāk pasaulē alerģizēti.

Par būtisku alerģijas izraisītājfaktoru uzskata arī to, ka bērns nesaņem mātes pienu. Dodot zīdainim mātes piena aizstājējus, kas gatavoti no govs piena, viņa zarnu traktā izveidojas tāda mikroflora, kas raksturīga pieaugušajiem, var attīstīties ekzēma un dažādi gremošanas traucējumi. Alerģijas profilaksei mazuļus vismaz līdz 4–6 mēnešu vecumam ieteicams barot tikai ar mātes pienu, bet pirmo piebarojumu dot 4  mēnešu vecumā.

Ne katru pārtikas produktu nepanesību var saukt par alerģiju. Alerģija ir imunoloģiska reakcija, kas organismā norisinās molekulu līmenī. Piemēram, piena cukura nepanesība nav alerģija, lai gan tā izraisa nepatīkamus simptomus ikreiz, kad tiek dzerts piens — tā rodas tāpēc, ka organisms vairs neražo fermentu laktāzi, kas nepieciešams piena cukura šķelšanai.

Ne vienmēr mēs paši varam atšķirt, vai tā ir alerģija vai nav, tāpēc būtu ļoti vēlams konsultēties ar ārstu. Daži cilvēki izlīdzas, svītrojot no savas ēdienkartes visus produktus, kas, viņuprāt, izraisa alerģiju. Taču var gadīties, ka alerģiju rada tikai viena, iespējams, nebūtiska, sastāvdaļa, kuras dēļ nav jāatsakās no produkta kopumā. Mediķi šodien spēj precīzi noteikt, kuri pārtikas produkti rada alerģiju konkrētam cilvēkam, izraudzīties pareizāko uzturu, uztura bagātinātājus un, galvenais — īstos medikamentus īstajā laikā, lai atvieglotu slimības gaitu un pēc iespējas nepieļautu tās tālāko attīstību.

Ļoti bieži alerģiju veicinām mēs paši ar savu paviršo attieksmi pret mazgāšanas, tīrīšanas un citiem sadzīves ķīmijas līdzekļiem. Tie izraisa kontaktdermatītus, alerģiskos dermatītus, nātreni u.  c. Alerģiskās reakcijas bieži izpaužas ādā un gļotādās. Pamanot pirmās alerģijas pazīmes, jānovērš kontakts ar vielu, kas tās izraisījusi. Vislabāk izvēlēties tādus sadzīves ķīmijas līdzekļus, kurus labi pazīstat un par kuru drošību esat pārliecinājušies. Nekādā gadījumā nedrīkst tos pārdozēt, jāievēro ražotāju sniegtās instrukcijas. Daži eksperti pat uzskata, ka var iztikt ar vēl mazākām devām.

Strādājot ar sadzīves ķīmijas līdzekļiem, vajadzētu lietot gumijas cimdus un par ļaunu nenāktu arī aizsargmaska. Ja līdzekļi izraisa ādas apsārtumu, sausumu, plaisāšanu, niezi, zvīņošanos vai izsitumus, kā arī acu asarošanu, apsārtumu, šķaudīšanu un klepu, konsultējieties ar ārstu. Neliekoties par šādu reakciju ne zinis, var attīstīties nopietnas slimības.