Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Endoprotezēšanas rindu problēma joprojām nav atrisināta, lai arī pērn Veselības ministrija (VM) līdztekus pilnībā apmaksāto operāciju rindai ieviesa arī tādu, kur pacients protezēšanas izmaksas sedz uz pusēm ar valsti. Tas lika cerēt, ka esošo līdzekļu ietvaros rinda virzīsies ātrāk, taču tā nenotiek. Tik un tā, lai operētu celi, var nākties gaidīt pat 17 gadu.
«Rādītāji ir ārkārtīgi dramatiski,» atzina Latvijas Gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas asociācijas vadītājs Konstantīns Kalnbērzs. Viņš norādīja, ka līdzīgas problēmas ir arī citur pasaulē, tāpēc šī dekāde pasludināta par kaulu locītavu dekādi, kas šo problēmu risināšanai pievērš īpašu uzmanību.
Kalnbērzs skaidroja, ka endoprotezēšanas operācija nebūt nav pirmais, bet viens no pēdējiem soļiem, lai palīdzētu cilvēkam ar deformētiem kauliem – proti, kad nav līdzējušas citas metodes, piemēram, svara samazināšana, artikulārās injekcijas un citas. «Ja cilvēks bez sāpēm nevar noiet divus kvartālus vai aizmigt bez pretsāpju zālēm, tad ir nepieciešama operācija,» klāstīja Kalnbērzs. Taču, ņemot vērā, ka operācija ilgi jāgaida, cilvēkam ciešanas ir neizbēgamas un, kad pienākusi operācijas diena, stāvoklis mēdz būt pavisam kritisks. «Pirmkārt, cilvēki vēlu vēršas pie ortopēda, un tad vēl ilgi jāgaida. Un operācija nereti notiek, kad viena kāja ir pusotru centimetru īsāka par otru vai celis ir deformējies vairāk nekā par 28 grādiem,» situāciju raksturoja ārsts.
Ārstēšana netiek līdzi diagnosticēšanai
Balstoties uz Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) sniegtajiem datiem par paredzēto pakalpojumu apjomu un rindā esošo cilvēku skaitu, var secināt, ka uz pilnībā valsts apmaksāto lielo locītavu endoprotezēšanu vidēji jāgaida gandrīz 13 gadu.
Visgarākā – 17 gadu garumā – ir jau minētā ceļa endoprotezēšanas rinda. Gandrīz 11 gadu var nākties gaidīt arī līdz cementētās gūžas locītavas endoprotezēšanai. Īsāka rinda ir vienīgi uz bezcementa gūžas locītavu operācijām, kuras parasti veic jauniem cilvēkiem. Jāpiebilst, ka pērn skaitļi pat bija nedaudz optimistiskāki un rindas bija par gadu diviem īsākas.
VM un VOAVA to skaidro ar pieaugošo pacientu skaitu, kas palielinās, uzlabojoties diagnosticēšanai. Arī dati rāda, ka pirmajos šā gada mēnešos rindā no jauna uzņemto pacientu skaits ir daudz lielāks nekā visa gada laikā paredzēto operāciju skaits. Piemēram, šogad paredzētas 900 pilnībā apmaksātās lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas, uz kuru gada sākumā gaidīja 11 592 cilvēki, bet 1. jūnijā – jau 12 288. Līdz maija beigām no jauna šajā rindā reģistrējās 1712 cilvēku, tātad gandrīz divas reizes vairāk nekā paredzētās operācijas. Gan VOAVA, gan VM pārstāvji sarunās ar Neatkarīgo neslēpa cerības, ka cilvēki no šīs rindas pāries uz daļēji apmaksātajām rindām, kuras šobrīd ir nepilnas, vai arī pilnībā spēs paši apmaksāt savu operāciju.
Arī pusi retais var apmaksāt
Aptaujātie ārsti Neatkarīgajai gan atzina, ka uz daļēji apmaksātajām operācijām rindas nav, jo puse no operācijas izdevumiem – 500–800 latiem – nav pa kabatai daudziem. Turklāt Jelgavas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs stāstīja, ka ne visi, kas pierakstījušies daļēji apmaksātajā rindā, beigu beigās pie protēzes arī tiek.
«Viena daļa pierakstās, bet dienā, kad operācija nolikta, neierodas. Un, kad zvana, prasa, kas noticis, izrādās, ka viņi vienkārši to naudiņu nav savākuši. Jo, lai arī tā ir puse, tā tomēr ir liela nauda. Cementējamās gūžas locītavas operācija izmaksā 549 latus un vēl dažus santīmus,» klāstīja Ķipurs.
Jāpiebilst, ka cementējamā gūžas locītava ir pati lētākā, turklāt kopš 1. jūlija par aptuveni 10 latiem izmaksas ir palielinājušās un minētā operācija tagad maksā 559 latus. Pēc VOAVA datiem, veicot bezcementa gūžas locītavas endoprotezēšanu, apmaksājot pusi operācijas izdevumu, pacientam jāšķiras no 957 latiem, bet ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijai nepieciešami 852 lati. Papildus jāmaksā arī pacienta iemaksa par uzturēšanos stacionārā.
Risinājumus vēl nepiedāvā
Jāpiebilst, ka šogad plānots veikt 1200 operāciju, kurās izdevumus pacients ar valsti dala uz pusēm. Bet pieteikušies šādai iespējai ir 653 cilvēki. Līdz ar to brīvi līdzekļi paliek 400 šādām operācijām. Teorētiski tās varētu būt 200 pilnībā apmaksātas valsts operācijas. VOAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Pole gan norāda, ka gads vēl nav beidzies un paredzams, ka pēc vasaras cilvēki intensīvāk varētu pieteikties uz šo pakalpojumu. Taču, ja gada beigās līdzekļi daļēji apmaksāto operāciju budžetā tik tiešām palikšot pāri, tos novirzīs pilnībā apmaksātajām operācijām. Viņa arī piebilda – kritiskos gadījumos, ar konsilija lēmumu, iespējams operāciju saņemt arī steidzamā kārtā.
Taču nav zināms, vai endoprotezēšanai tiks piešķirti papildu līdzekļi. «Ne vienmēr nauda ir tā, kas palīdz atrisināt problēmu. Pagājušo gadu devām vairāk naudas un redzam, ka situācija nav atrisināta, tātad problēmas ir citur,» klāstīja VM pārstāve Zaiga Barvida.
Viņa uzsvēra, ka VM strādā pie to risināšanas. Kad šai strādāšanai varētu būt kāds rezultāts, viņa gan nezināja teikt. Tāpat arī nav zināms, cik naudas nākamgad tiks atvēlēts rindu mazināšanai, un neesot arī lēsts, cik vajadzētu, jo, kā uzsvēra Barvida, budžets vēl tiekot plānots. Viņa arī norādīja, ka pie rindu oficiālā garuma esot vainīgi arī paši cilvēki, jo rindā iestājoties, bet uz operāciju pēc tam neierodoties.