Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valdības akceptētais likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas zadzējus varēs sodīt ar reālu brīvības atņemšanu. Sodīt varēs ne tikai elektrības zagļus. Sankcijas būšot arī par siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patēriņu vai elektronisko sakaru pakalpojumu nelikumīgu izmantošanu. Par šiem pārkāpumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Valsts policija par atklātajiem enerģijas zādzību gadījumiem visbiežāk atsakās ierosināt krimināllietas, aizbildinoties, ka nav pierādījumu būtiska kaitējuma nodarīšanai. Un pat tad, ja krimināllietas tiek ierosinātas, dažādu iemeslu dēļ tās ļoti reti nonāk līdz tiesai, bet atrodas izmeklēšanas stadijā, līdz iestājas noilgums. Pērn par elektrības zagšanu ierosinātas 30 krimināllietas.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību par iejaukšanos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu darbībā, ja tas rada iespēju citām personām patvaļīgi patērēt elektroenerģiju. Proti, turpmāk par magnētu pielikšanu elektrības skaitītājiem vairs nevarēs atpirkties ar vainīgu skatienu vai nelielu naudas sodu.
Likums par augstāk minēto pārkāpumu paredz vainīgo sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ar arestu, ar piespiedu darbu vai arī ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Bet par tādām pašām darbībām, ja tās veiktas atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
«Vistipiskākais pārkāpums ir nemaksāšana par patērēto elektroenerģiju. Kad cilvēks nolemj samaksāt, tad viņam jānomaksā arī uzrēķins par nenomaksāto,» skaidro «Latvenergo» Korporatīvo komunikāciju departamenta Ārējo komunikāciju daļas projektu vadītājs Andris Siksnis. Joprojām aktuāli esot palēnināt skaitītāja griešanos, izmantojot filmiņas un magnētus. Tiesa gan, tagad arī skaitītāji kļūstot drošāki pret šādu ielaušanos, tāpēc zagšanas process esot diezgan sarežģīts. «Dažkārt elektrību zog arī, apejot skaitītāju. Tas uzskaita minimālu notērēto elektrību, bet patiesībā tiek notērēts krietni vairāk. Ir gadījumi, kad cilvēki pat ierok papildu kabeļus, tā radot bīstamas situācijas gan sev, gan citiem,» stāsta Siksnis.