Jūrmalas domes deputāti, kuri sazvērējušies pret pašvaldības priekšsēdētāju Inesi Aizstrautu un gaida ceturtdienu, lai no viņas atbrīvotos, pagaidām spēj vienoties tikai nepatikā, taču ne konstruktīvā politikā par domes tālāko darbu. Tostarp — par jauno pilsētas galvu: sazvērnieki solās par to spriest tikai pēc Aizstrautas gāšanas, jo citādi diskusijas par iespējamo kandidātu varētu kavēt atlaišanas procedūru. Izskatās, ka vispirms tiks ievārīta putra, bet pēc tam domāts, vai tā maz strebjama.
Jūrmalas domnieki spēj vienoties tikai nepatikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ceturtdien kārtējās Jūrmalas domes sēdes laikā kļūs zināms, vai pašvaldības priekšsēdētāja Inese Aizstrauta paliks amatā, vēsta sēdes darba kārtība. Līdzšinējās prognozes gan neliecina par labu Aizstrautai, jo deviņi no 15 deputātiem jau pauduši, ka vēlas priekšsēdētājas atbrīvošanu, to pamatojot ar viņas it kā nekonstruktīvu un neefektīvu darbu pašvaldībā. Savukārt domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Urbanovičs deputātu ierosinājumu atlaist Aizstrautu vērtē negatīvi. Viņš norāda, ka atbalsta domes priekšsēdētājas palikšanu amatā, jo, viņaprāt, Aizstrauta ir labākā no kandidātiem, par kuriem dome balsoja 2005. gada 18. martā. Pati Aizstrauta ir pārliecināta, ka deputātu vēlme viņu atlaist saistāma ar rīkojumu aizliegt izsniegt būvatļauju apšaubāmam objektam Viestura ielā 15a un 15b.
«Mūs neapmierina Aizstrautas darba stils. Viņa strādā slepenībā, neuzklausot iebildumus, pašvaldības uzņēmumos iestājas par nestabilu valdi un rīkojas nesaimnieciski, kā dēļ cietēji ir iedzīvotāji,» taujāts par motivāciju vērsties pret domes priekšsēdētāju, «Vakara Ziņām» skaidro deputāts Raimonds Munkevics, kurš ir arī pieprasījuma iniciators. Viņš uzsver, ka divi galvenie jautājumi, ko nav atrisinājusi (un pat bremzējusi) Aizstrauta, ir mājokļu attīstības un siltumapgādes programma Jūrmalā. «Savulaik visi apņēmāmies būvēt daudzdzīvokļu mājas sociālajām vajadzībām, taču pusotra gada laikā pat projekts nav pasūtīts, lai gan budžetā tam bija paredzēti 95 tūkstoši latu. Šovasar nav veikta arī siltummezglu rekonstrukcija dzīvojamajās mājās. Piemēram, Kauguros bija jālikvidē pāris centrālo siltumpunktu un siltā ūdens gatavošana jānodrošina katrā mājā atsevišķi. No tā, protams, cietīs pakalpojuma tarifs,» ir pārliecināts Munkevics.
Taujāts par iespējamo domes mēra kandidatūru, deputāts ir izvairīgs, norādot, ka, būdams opozīcijas pārstāvis, šo jautājumu ar deputātiem nav apspriedis. Piemēram, laikrakstam «Neatkarīgā» viņš pauž, ka «pieprasījuma iesniedzēji vēl nav izlēmuši, kas varētu ieņemt domes priekšsēdētāja amatu», jo «ja sāktos publiskas diskusijas par iespējamo kandidātu, varētu iekavēties lēmuma pieņemšana par Aizstrautas atlaišanu». Kāpēc lai potenciālā mēra redzamība kavētu atlaišanu? Viens no šāda izteikuma iemesliem varētu būt kandidāta apšaubāmā reputācija. Piemēram, ja nodoms iesēsties mēra krēslā piederētu Aizstrautas sāncensim un par kukuļošanu apsūdzētajam Jūrmalgeitas varonim Jurim Hlevickim.
«Diezin vai viņam [Hlevickim] varētu būt kādas izredzes un vēlme kandidēt,» spriež Munkevics, atzīstot, ka par šo jautājumu nav diskutējis arī ar deputātiem, jo «kā opozīcijas pārstāvi» viņu varētu neuztvert nopietni. Munkevics neslēpj, ka izmantojis deputātu nepatiku pret Aizstrautas darbu, lai kolēģus vienotu, taču kandidāts tikšot lūkots tikai pēc tam.
Par to, ka Munkevics ir pārāk pieticīgs pret sevi, liecina Hlevicka aplēses. «Vakara Ziņām» bijušais mēra krēsla saimnieks bilst, ka domes vadītāja postenim būtu nepieciešama kompromisa figūra, un tāda, visticamāk, varētu būt Munkevics. «Viņš ir viens no organizatoriem, kurš paveicis visu tehnisko darbu [domāta deputātu apvienošana cīņā pret Aizstrautu], turklāt — ir viens no savulaik ietekmīgākajiem deputātiem domē un saimniecisks darbinieks, kurš parādījis labas darba spējas,» kolēģi un kādreizējo pašvaldības uzņēmuma «Jūrmalas namsaimnieks» valdes priekšsēdētāju slavē Hlevickis. Viņš arī nenoliedz, ka vadoņa postenis Munkevicam būtu tāda kā reabilitācija, taču pats savu pretendēšanu uz godpilno amatu izslēdz, sakot, ka ir brīvs un ieņēmis tikai neatkarīga deputāta nostāju.
Vakar kā vienā no Jūrmalai svarīgajām dienām vairāki no Aizstrautas aiziešanas iniciatoriem nebija sazvanāmi. Iespējams, ka, reiz pārpratuma dēļ iepīts Jūrmalgeitā, Igors Dreija vairs neizmanto šo saziņas veidu un kopā ar Jāni Kuzinu un Māri Mežapuķi plānu kaldināšanai izmanto citus sakaru līdzekļus. Kopā ar viņiem pret Aizstrautu ir arī Aigars Tampe, Juris Griķis, Vladimirs Maksimovs un Žanna Kupčika.
Jāpiebilst, ka deputātu kompānija, kas iet kopā ar Aizstrautu, ir ļoti mainīgs lielums. Pēdējā jezga, kas satricināja priekšsēdētājas pozīcijas, ir skandalozie pilsētas attīstības plāna grozījumi, kurus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija augusta beigās ieteica pieņemt jaunā redakcijā un kurus atbalstīja arī Dreija, Kuzins, Mežapuķe un Hlevickis. Bet par Aizstrautas ievēlēšanu mēra amatā pagājušajā gadā balsoja astoņi deputāti, arī — Munkevics, Tampe un Griķis. «Ar pieprasījumu atlaist domes priekšsēdētāju viņi lauzuši pērn doto solījumu — uzticēties viņai kā pašvaldības vadītājai,» aģentūrai LETA atzinis Urbanovičs, salīdzinot deputātu «neuzticību» ar solījuma pārkāpšanu laulībā.
Par spīti kolēģu ambīcijām, Aizstrauta nedomā atkāpties no amata un uzskata, ka deputātu vēlme viņu atlaist saistīta ar rīkojumu aizliegt izsniegt būvatļauju apšaubāmam objektam Viestura ielā 15a un Viestura ielā 15b. Aizstrauta uzskata, ka pieprasījums par viņas atlaišanu iesniegts tieši šobrīd, lai realizētu projektus, kuru īstenošanu viņa kā domes priekšsēdētāja, profesionāle un Jūrmalas iedzīvotāja nekad nepieļautu. Pieprasījuma iesniegšanā pašvaldības vadītāja saskata tiešu saikni ar apturēto projektu Jūrmalā, Viestura ielā 15a un 15b, par kuru rīkojums aizliegt būvatļaujas izsniegšanu izdots 11. augustā.
Kā ziņots, Jūrmalā, Viestura ielā 15a un 15b, bija iecerēts celt astoņu stāvu ēku, kurā atradīsies viesnīca, informācijas centrs, bankas filiāle, konferenču zāle, sporta un atpūtas centrs, multimediāls centrs, bērnu un rotaļu centrs, SPA komplekss, restorāni un kafejnīcas.
2004. gada nogalē uz sabiedrisko apspriedi ieradušies iedzīvotāji kategoriski iebilda pret daudzfunkcionālā centra projekta ieceri, norādot uz neatrisinātajām transporta problēmām un sastrēgumiem uz Lielupes tilta, kas palielināsies līdz ar jaunā objekta būvniecību. Aizstrauta šajā laikā bija Jūrmalas pilsētas galvenā arhitekte. Domes priekšsēdētāja projekta realizēšanas gaitā saskatījusi nelikumības, kuru dēļ šeit varētu tapt daudzdzīvokļu nams, nevis daudzfunkcionāla sabiedriskā ēka. Tādēļ 11. augustā tehniskā projekta saskaņojums tika atcelts. Patlaban par šo projektu saistībā ar domes darbinieku nelikumīgu rīcību tiek veikta izmeklēšana, un dienesta pārbaudes komisijas atzinums būs zināms līdz ceturtdienai.