Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vispiemērotākais laiks suņa iegādei ir tad, kad esat gatavi uzņemties jaunas rūpes, un vislabāk, ja tas sakrīt ar atvaļinājumu.
Pirmās nedēļas jaunajās mājās bieži vien nosaka, kā mazulis iejutīsies un kāda būs viņa izturēšanās vēlāk, un šajā laikā audzināšanā pieļautās kļūdas izlabot pēc tam bieži vien ir ļoti grūti, reizēm pat neiespējami. Suņukam jāpierod dzīvot pavisam jaunā vidē, jāpiemērojas mājnieku paradumiem, jāmācās ievērot higiēnas prasības un labas manieres.
Kurš ir saimnieks?
Sunim jāklausa saimnieks, nevis otrādi. Dzīvnieku iespējams pakļaut un izaudzināt paklausīgu bez brutālām metodēm. Tas jādara ar mīlestību: suņuku ņem rokās, glāsta. Tomēr tajā pašā laikā pavisam noteikti un stingri noliedz lēkt virsū sev, mājniekiem un citiem cilvēkiem. Nav pieļaujama žēli raudošā mīluļa mierināšana, ļaujot viņam gulēt gultā vai atzveltnes krēslā, kurš paredzēts ciemiņiem. Ja iztapsim pagaidām vēl mazā suņa bērna iegribām, vēlāk nāksies paciest savā gultā krietni paaugušos mājas sargu, kura klātbūtne tur vairs nebūs patīkama. Cilvēka pakļaušanās suņa vēlmēm rada nepaklausību.
Barošana
Sunim ir vajadzīgi divi trauki — ūdenim un barībai. Vislabāk izvēlēties smagus traukus vai tādus, kam ir gumijas pamatne, tad tie, sunim ēdot un dzerot, neslīd pa grīdu. Ja mīlulim ir garas, nokarājušās ausis, vajadzīgi trauki ar paliktni, kuros tās ēdot neieslīdēs. Šiem traukiem jāatrod vieta, kur dzīvnieku neviens netraucē.
Guļasvieta
Tai jāizvēlas vieta, kur suns var droši justies un vērot, kas notiek apkārt. Ja vēlamies iegādāties jau gatavu paklājiņu vai matraci, vispirms jāpārliecinās, vai to var mazgāt veļas mašīnā. Nevajag sunim pirkt klūgu grozu, jo kucēns var aizrīties, tās graužot. Tā kā jau pēc dažiem mēnešiem mazulis būs izaudzis gandrīz tik liels kā ikviens viņa sugas pieaugušais suns, guļasvietai jābūt pietiekami lielai. Lai suņuks nesaslimtu ar reimatismu, tā jāiekārto no caurvēja pasargātā stūrī.
Graušana
Tāpat kā mazam cilvēkbērnam, arī kucēnam mainās zobi. Viņam niez smaganas, un, lai kļūtu vieglāk, gribas kaut ko grauzt. Ja suņuks jaunajās mājās ir iedzīvojies un labi jūtas, viņš bieži vien izvēlas graušanai priekšmetus, ar kuriem visvairāk darbojas viņa saimnieks. Piemēram, kāda dobermaņu šķirnes kucīte bērnībā izadīja vismaz trīs džemperus, jo saimniecei adīšana ir viens no vaļaspriekiem. Savukārt lieli lasītāji sūdzas par saviem suņiem, kuri bērnībā sapostījuši mīļākās grāmatas. Tātad, ja vēlamies no asajiem zobiem pasargāt apavus, mēbeles vai grāmatas — kas nu kuram mazulim labāk garšo —, tad veterinārajā aptiekā jāiegādājas speciālas graužamās rotaļlietas un šajā bīstamajā periodā suns stingri jāpieskata. Pamanot, ka tiek grauzts kas neatļauts, jānovērš suņabērna uzmanība, piedāvājot rotaļlietu vai kādu gardumu, un viņš jāuzslavē, kad ir pārtraucis neatļauto darbošanos. Nav ieteicams uz mazuli kliegt vai viņu sist, mēģinot gardumu atņemt. Tad topošajam mājas sargam var rasties pārliecība, ka paši vēlamies iegūt šo kāroto priekšmetu, un mūsu prombūtnes laikā viņš to, vienalga, meklēs un centīsies sagrauzt. Ja sunim patīk grauzt mēbeles, tās jāapsmidzina ar speciālu šķidrumu.
Viens pats mājās
Pirmajās dienās nav vēlams suņuku atstāt vienu, jo tad viņam var rasties bailes un stress. Dzīvnieciņu pie vientulības pieradina pamazām, sākumā atstājot vienu uz 10–15 minūtēm. Tik īsā laikā viņš nekādas palaidnības nepagūst izdarīt. Atgriežoties vēlams suņuku uzslavēt par labu uzvešanos un samīļot — tad saimnieku prombūtne sunim vienmēr saistīsies nevis ar ilgstošu vientulību, bet gan sagaidīšanas prieku. Vēlāk prombūtnes laiku pamazām pagarina līdz vairākām stundām dienā.
Pastaigas
Kucēnam ir vajadzīgas kustības, un, iegādājoties viņu vasarā, ir lielākas iespējas veikt garākas pastaigas, jo laiks ir jauks un mazulim nedraud saaukstēšanās. Vispirms sunītis jāpieradina pie kakla siksnas, un tikai tad viņu māca iet pavadiņā. Sākumā viņu vadā pa dzīvokli vai dārzu un tikai pēc tam sāk iepazīstināt ar apkārtni. Lai suns labprāt ietu mums vēlamajā virzienā, viņu nevis velk ar varu, izraisot stresu, bet gan vilina ar kādu gardumu. Kad suns jau pieradis iet pavadā, var doties tālākās pastaigās. Lai mūsu mājas sargs neizaugtu bailīgs, viņam jāļauj kontaktēties ar sugas brāļiem, tomēr jāuzmanās, lai tie nav agresīvi.
Higiēnas procedūras
Suņa vilnu sukā jau tad, kad tā vēl nav pārāk gara. To katru dienu vēlams darīt vienā un tajā pašā laikā, piemēram, pēc vakara pastaigas, kad suns ir noguris un viņam prāts nenesas uz blēņām un draiskulībām. Vilnu sukā maigi, uzmanīgi, izvēloties šim nolūkam piemērotu suku. Reizi nedēļā vēlams tīrīt suņa ausis un zobus. Veterinārajā aptiekā ir nopērkamas šim nolūkam domātas zobu sukas un pastas. Tur parasti strādā kvalificēti pārdevēji, bieži vien — ar veterinārārsta izglītību, kuri var sniegt konsultāciju, kā veikt šo procedūru. Reizi apmēram četrās nedēļās kucēnam jāapgriež nagi, jo tie aug samērā ātri.