Pēc četru ieslodzīto izbēgšanas no Centrālcietuma no amata atbrīvots ieslodzījuma vietas drošības daļas inspektors, savukārt Centrālcietuma priekšnieka vietnieks, kurš bija atbildīgs par uzraudzības jautājumiem, starp pazemināšanu amatā un pensionēšanos izvēlējies atvaļināties.
Par ieslodzīto izbēgšanu soda vairākas amatpersonas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) preses sekretārs Kārlis Seržants informē, ka dienesta pakāpes pazeminātas diviem Centrālcietuma uzraudzības daļas darbiniekiem. Seši darbinieki, ieskaitot cietuma priekšnieka vietnieku un cietuma drošības dienesta priekšnieci, atbrīvoti no pašreizējiem amatiem, pārceļot zemākos amatos.
Četri virsnieki, tostarp arī Centrālcietuma priekšnieks Viktors Voroņins, brīdināti par neatbilstību ieņemamajiem amatiem, bet divi darbinieki saņēmuši rājienus. Aizrādījumus saņēmuši arī divi IeVP priekšmieka vietnieki, kuri ir tieši atbildīgi par uzraudzības un drošības dienestu darbu.
Trešdien Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Sergejs Zlatoustovs parakstīja rīkojumu ne tikai par atbildīgo darbinieku sodīšanu, bet arī par dienesta pārbaudes izbeigšanu.
Dienesta pārbaudē noskaidrots, ka cietumnieku izbēgšanu veicinājuši finansiāla rakstura nepilnības, gan Centrālcietuma darbinieku nolaidība un bezatbildība. Dienesta pārbaudē nav apstiprinājušās aizdomas, ka cietuma amatpersonas būtu kādā veidā saistītas ar ieslodzīto bēgšanu.
Finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ieslodzījuma vietā nav uzstādīti ārējā perimetra inženiertehniskie līdzekļi, video novērošanas kameras cietuma teritorijā un korpusā, kā arī cietuma apsardze bruņota ar mašīnpistolēm, kas nav aprīkotas ar nakts tēmēšanas ierīcēm, līdz ar to nav paredzētas šaušanai naktī un šauj tikai kārtām.
Centrālcietumā trūkst uzraugu, tādēļ dežūrmaiņās nav iespējams nodrošināt ieslodzīto uzraudzību. Apsardzes personāla trūkuma dēļ nav bijis izvietots viens sargpostenis, taču esošais apsardzes personāls nav pietekami labi apmācīts, lai sekmīgi rīkotos ārkārtējās situācijās.
Uzdevumu augstumos nav bijuši arī citi ieslodzījuma vietas darbinieki- pavirši veiktas kameru tehniskās apskates un kratīšanas, nav kontrolēta operatīvā situācija un apsardzes sistēma cietumā, arī dežūrmaiņas darbs organizēts nepienācīgi. Pēc izmeklēšanas secināts, ka sava tiesa vainas jāuzņemas arī cietuma vadībai, kas nav pienācīgi kontrolējusi struktūrvienību darbu.