Auto zaglis nedrīkst zināt, ka zadzis mašīnu…

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informatīvā tālruņa pakalpojums, kas maksā gandrīz latu par minūti, dažkārt nav ne graša vērts, jo neatklāj pašu galveno — to, ka automašīna ir zagta. Institūcija ir pārliecināta, ka informācija jāslēpj, jo citādi tā var palīdzēt ļaunprātīgiem darboņiem. Tādējādi izveidojusies paradoksāla situācija: zaglis nedrīkst zināt, ka zadzis mašīnu, bet potenciālais pircējs — ka draud pamatīgas ziepes...

Ar zagtu auto «viss kārtībā»

Jau vairākus gadus CSDD realizē informatīvā tālruņa pakalpojumu, kas sola esošos un potenciālos auto īpašniekus pasargāt no neziņas par spēkrata patieso stāvokli. Kā tas notiek, šodien pat bērnam skaidrs: jāpiezvana uz attiecīgo maksas numuru un jānosauc mašīnas reģistrācijas numurs, bet tālāko izdarīs CSDD speciālisti. Piemēram, pastāstīs par to, no kuras valsts spēkrats Latvijā ieceļojis, cik tam bijis saimnieku, kad izieta tehniskā apskate, vai transportlīdzeklis nav ieķīlāts, vai tam nav reģistrācijas lieguma un tamlīdzīgi.

Nav brīnums, ka, dzirdot pozitīvu izvērstu informāciju (auto nav lieguma!), CSDD klienti nemaz nepieļauj domu, ka viņu interesējošais auto tomēr varētu būt zagts. Kā izrādās, lieguma neesamība vēl nenozīmē, ka auto nav policijas meklēšanā. «Patiesībā šis maksas tālrunis, lai arī rauš bargu naudu, nav ne plika graša vērts!» vēršoties «Vakara Ziņu» redakcijā, sašutumu pauž Jānis, kuram «labais pakalpojums» beidzies ar iekrišanu policijas rokās kā iespējamam auto zaglim. Jānis stāsta, ka pirms pāris nedēļām vēlējies iegādāties vieglo automašīnu, saticies ar pārdevēju, zvanot uz CSDD, pārliecinājies, ka ar spēkratu viss ir kārtībā, un kārtojis darījumu, līdz sētā iesteigušies policisti un visus aizturējuši. Likumsargiem klātesot, Jānis vēlreiz zvanījis uz CSDD tālruni, kur atkal apgalvots, ka ar auto viss ir kārtībā. Pēc Jāņa novērojuma, dzirdētais kā pārsteigums nācis arī pašiem policistiem, jo konkrētais auto meklēšanā bijis jau ilgāku laiku, un zagļu sagūstīšanai noorganizēta pat speciāla operācija. Pamazām pārpratums nācis gaismā, un Jānis no aizdomās turamā kļuvis par liecinieku. Taču viņš nav drošs, ka šādā jezgā nevarētu iekulties atkal, jo faktiski par to, ka esi garnadžu upuris, ļauts uzzināt pēdējam.

Pārdot ir neiespējami

Lai arī auto tirdzniecība Latvijā notiek pēc dažādām shēmām, tās visas ved pie viena iznākuma — pircēja. Tiesa gan, ja mašīnu iegādājas likumīgi pareizā ceļā, faktu par zādzību iespējams uzzināt CSDD, jaunajam saimniekam liekot auto uzskaitē vai jebkurā gadījumā uzstājot uz numuru salīdzināšanu. Vismaz tā uzskata Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas automašīnu zādzību novēršanas un atklāšanas koordinācijas nodaļas priekšnieks Andris Stūrainis. Līdzīgās domās ir arī CSDD jurists Jānis Golubevs, sakot: «Valstī tiek nodrošināts process, ka zagtu mašīnu pārdot nav iespējams.» Taču realizācijas daudzveidības dēļ (pirkt iespējams no saimnieka, viņa pilnvarotas personas, autoplača un tā tālāk) pircējs dažkārt kļūst par zagļu upuri. Piemēram, ja automašīna saimniekam nozagta pēc tam, kad noņemta no uzskaites ar attiecīgo atzīmi tehniskajā pasē, ka tā domāta pārdošanai. Šādā gadījumā zaglim klientu ir viegli apvārdot, ka viņš ir pagaidu saimnieks jeb pārdevējs. Īpaši, ja vēl spēj izrakstīt rēķinu–uzziņu. Lai sirds būtu droša, potenciālie pircēji steidz zvanīt uz CSDD tālruni, un, kā zināms, pārliecinās, ka viss ir kārtībā...

Kāpēc garnadžu nodarījumu turēt noslēpumā, ja atklātība varētu pasargāt no iekrišanas lamatās? Golubevs norāda, ka «CSDD, lai arī ir šīs informācijas glabātāja transportlīdzekļu reģistrā, tomēr neatbild nedz par tās ievietošanu, nedz patiesumu». Turklāt — institūcija neesot tiesīga publiskot policijas operatīvo informāciju, jo to iespējams izmantot arī ļaunprātīgi. Piemēram, steidzot aizdzīt nozagto auto uz ārzemēm: ja zaglis varēs noskaidrot, ka spēkrats vēl neatrodas meklēšanā, viņš bez bažām izbrauks no valsts, jeb — ja zaglis uzzinās, ka ir zaglis.