Ceturtdien notikušajā ANO Drošības padomes trešajā neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru tāpat kā iepriekšējos divos balsojumos visvairāk balsu saņēma Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, pārspējot Indijas pārstāvi un Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Pirmdien notiks vēl viena neoficiāla aptauja, kurā pastāvīgās dalībvalstis balsos, izmantojot savas veto tiesības, lai noraidītu kandidātus. Jebkurš no septiņiem kandidātiem līdz ar «sarkano biļetenu», kas nozīmē veto no kādas pastāvīgās dalībvalsts, tiks izslēgts no tālākām sacensībām.
Kā pavēstīja diplomāti, Kimūns šajā balsošanas reizē saņēmis par vienu balsi mazāk nekā iepriekšējā kārtā. Iepriekšējā aptaujā par Dienvidkorejas pārstāvi nobalsoja 14 valstu sūtņi un tikai viens balsoja pret. Kā bija ziņojuši avoti, iepriekšējā reizē Kimūnu neatbalstīja Katara, kas liecina par visu piecu pastāvīgo locekļu atbalstu vienam kandidātam.
Ķīnas vēstnieks ANO Vans Guanja paziņoja, ka šajā balsošanas kārtā Kimūns pārspējis pašreizējo ANO ģenerālsekretāra vietnieku indieti Šaši Tarūru un Vairu Vīķi-Freibergu.
Balsojums notika aiz slēgtām durvīm, un padomes 15 valstu sūtņiem aizklātajā aptaujā dotas trīs izvēles: «atbalstu», «neatbalstu» un «nav viedokļa».
Kimūns saņēmis 13 balsis «atbalstu», vienu «neatbalstu» un vienu «nav viedokļa». Tarūrs — astoņas «atbalstu», trīs «neatbalstu» un četras «nav viedokļa». Savukārt Latvijas prezidente — septiņas «atbalstu», sešas «neatbalstu» un divas «nav viedokļa», pavēstīja diplomāti. Pēc analītiķu teiktā, Vīķes-Freibergas rezultāti esot godājami, ņemot vērā, ka viņa nepiedalījās divās iepriekšējās aptaujās.
Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans amatā stājās 1997. gada 1. janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beigsies šā gada decembrī, bet Latvijas prezidentes pilnvaras — 2007. gada vasarā.
Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kas pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim. Taču Āzijas valstis nav vienojušās par kopīgu kandidātu, un no šā reģiona izvirzīti seši pretendenti: Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, pašreizējais ANO ģenerālsekretāra vietnieks indietis Šaši Tarūrs, Taizemes premjerministra vietnieks Suriakiarts Satiratai, Jordānijas sūtnis ANO princis Zeids Raads Zeids al Huseins, Afganistānas bijušais finanšu ministrs Ašrafs Gani un Šrilankas prezidenta padomnieks un karjeras diplomāts Džajanats Danapals.
ASV un vairākas rietumvalstis izteikušās, ka šajā amatā vajadzētu iecelt visaugstāk kvalificēto kandidātu, neņemot vērā ģeogrāfisko izcelsmi.
Astoto ANO ģenerālsekretāru apstiprinās 192 nācijas pārstāvošā ANO Ģenerālā asambleja pēc 15 valstu Drošības padomes ieteikuma, ko plānots iesniegt līdz oktobra beigām.
ANO ģenerālsekretāra kandidātu būtībā izraudzīsies ANO Drošības padome, kurā piecām pastāvīgajām dalībvalstīm — Lielbritānijai, Ķīnai, Francijai, Krievijai un ASV — ir veto tiesības un līdz ar to izšķirošā loma šā lēmuma pieņemšanā. Turklāt veto tiesības baudošās valstis nekad nav vilcinājušās izmantot šīs pilnvaras ANO ģenerālsekretāra izvēlē. Krievija un Ķīna, kaut arī izvairoties no tiešiem komentāriem par Latvijas prezidenti, ir uzstājušas uz nepieciešamību ievērot līdzšinējo kārtību nākamā ANO ģenerālsekretāra izvēlē.
Āzijas pārstāvis nav ieņēmis ANO ģenerālsekretāra amatu kopš birmieša U Tanta, kas ANO vadīja no 1961. līdz 1971. gadam. ANO nekad nav vadījis pārstāvis no Ziemeļamerikas, Austrumeiropas un Okeānijas.
Lielākā daļa ANO ģenerālsekretāru ir bijuši kompromisa kandidāti no ne pārāk ietekmīgām valstīm un pasaulē maz pazīstami. Kaut arī šim amatam bieži izvirzīti pasaulē slaveni politiķi, viņi vienmēr tikuši noraidīti kā kādam nepieņemami.
