Kur palikušas zosis?

FOTO: LETA

Saskaņā ar medību noteikumiem no 15.septembra līdz 30.novembrim drīkst medīt sējas, baltpieres, Kanādas un meža zosis. Mednieki gan stāsta, ka šoruden pie kārtīga zoss cepeša tā īsti vēl neesot tikuši. Vai migrējošo putnu šoruden būtu kļuvis mazāk?

Ornitologs Elvijs Kantāns, kurš šoruden aktīvi pievērsies putnu migrācijas izpētei, atzīst, ka zosu skaits nav sarucis. “Septembrī un oktobrī, sākoties sējas, baltpieres un meža zosu migrācijai, putni ir vairāk pamanāmi. Lielākais zosu pieplūdums bija 2. un 3. oktobrī, kad zosis pāri Latvijai lidoja ārkārtīgi lielā skaitā. Tagad zosu kāšu ir salīdzinoši mazāk. 2.oktobrī, veicot migrējošo zosu uzskaiti, sešu stundu laikā saskaitīju gandrīz 10 tūkstošus zosu.

Pašlaik zosis galvenokārt uzturas lielāku ūdenskrātuvju tuvumā un tīrumos, kas vēl nav apstrādāti. Migrācijas laikā ūdensputni lido gar lieliem ezeriem un lielām upēm, jo šiem putniem ir būtiski lidot tuvu tām vietām, kur tie dzīvo,” stāsta ornitologs. Viņš novērojis, ka šoruden zosis lido ļoti augstu. Lidošanas augstums esot atkarīgs no klimatiskajiem laika apstākļiem. “Ja vējš ir lielāks, tad zosis lido augstāk, ja laiks ir silts, tad zosis lido salīdzinoši zemāk. Esmu novērojis, ka dažkārt lido kāsis pēc kāša tikai dažu metru attālumā, bet daždien ir tā, ka stundas laikā pārlido tikai trīs četri kāši,” stāsta E.Kantāns.

Ornitologs mierina medniekus, ka zosu migrācija nav izteikta. Tā notiek viļņveidīgi ik pēc divām trim dienām. Nekad nav tā, ka visu mēnesi katru dienu bez apstājas notiek šī putnu pārlidošana, tāpēc medniekiem vēl ir iespējams tikt pie kārotā medījuma. “Arī zosu nav palicis mazāk. Sējas un baltpieres zosis pie mums Latvijā neligzdo, tikai lido pāri, jo Latvijai pāri iet putnu migrācijas ceļš. Zosu migrācija pilnībā beigsies novembrī,” stāsta ornitologs.

Uz augšu