Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8995184t1h5676.jpg)
Jau seno kultūru laikos pacientu ārstēja ar mūzikas instrumentu skaņām, ņemot vērā planētu un zvaigžņu astroloģisko ietekmi uz kādu cilvēka iekšējo orgānu. 17. – 19. gs. Eiropā pētīja, kā cilvēka organisms reaģē uz dažādiem mūzikas skaņdarbiem.
Mūsdienās mūzikas terapija ir mākslas jeb kreatīvās psihoterapijas veids. Par tās virzieniem, pielietojumu un ieguvumiem stāsta mūzikas terapijas maģistrs VALDIS BERNHOFS, kurš absolvējis Heidelbergas (Vācija) Sociālās rehabilitācijas universitātes Mūzikas terapijas katedru.
Līdzko ilgstoši atrodamies stresa stāvoklī, mūsu iekšējais līdzsvars tiek izjaukts un organisms reaģē ar nomāktu garastāvokli vai dažādām saslimšanām. Papildinot tradicionālās ārstēšanas metodes ar mūzikas terapiju, iespējams uzlabot organisma vispārējo līdzsvaru, aktivizēt cilvēka iekšējos resursus, kā arī palīdzēt risināt problēmsituācijas, jo mūzikas terapija spēj akustiskā ceļā iedarboties uz neironiem un ietekmēt to «uzvedību».
Mūzikas terapija palīdz, ja ir psiholoģiski un psihiski traucējumi, kā arī psihosomatisku un organisku saslimšanu gadījumos, kuru ārstniecībā papildus izmanto psihoterapijas metodes. Vācijas Mūzikas terapijas centrs sadarbībā ar vairākām klīnikām un universitāti izstrādājis mūzikas terapijas ārstniecības metodoloģiju migrēnas, tinīta, neiroloģiskās rehabilitācijas pacientiem.
Mūzikas terapijas speciālists papildus ārsta veiktajai diagnostikai veic mūzikas terapijas anamnēzi un diagnostiku – nosaka pacienta stāvokli un spējas reaģēt uz muzikālu informāciju. Skaņa ir veids, kā uzrunāt pacientu. Tā var būt noteikta/nenoteikta augstuma skaņa, troksnis. Svarīgi faktori ir terapijas telpa, akustika un skaņas tembrs (balss, mūzikas instrumenti). Mūzikas terapijas speciālists katram pacientam individuāli izvēlas ārstēšanas metodes. Pasaulē pazīstami ļoti daudzi mūzikas terapijas virzieni: antropozofiskā, morfoloģiskā, sistēmiskā, regulatīvā, Orfa, Nordofa-Robinsa mūzikas terapija un citas. To būtiskākās atšķirības slēpjas metodikā, pielietojot aktīvās (pacients līdzdarbojas) vai receptīvās (pacients klausās) metodes.
Neirofizioloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēka smadzenes ir «muzikālas». Patīkamas mūzikas laikā iespējams dezaktivizēt smadzeņu laukus, kuri atbildīgi par bailēm un dusmām. Ārzemēs šobrīd ļoti pieprasīta ir mūzikas terapija uzņēmumos, firmās, skolās un ārstniecības iestādēs, kur seansa laikā plaši izmanto aktīvās metodes. Mūzikas terapeits kopā ar iestādes darbiniekiem strādā, risinot konfliktsituācijas, izspēlējot tās instrumentāli vai ar balsi (katrs dalībnieks izvēlas savu mūzikas instrumentu). Interesanti, ka problēmsituāciju meklējumi muzikālas komunikācijas veidā nepieļauj personīgus apvainojumus, mazina personīgus aizvainojumus. Terapijas seansu uzņem video, pēc rūpīgas analīzes mūzikas terapeits sastāda seansa protokolu. Secinājumi ir pamats nākamās metodes pielietojumam.
Muzicēšana spēj mainīt cilvēka uztveri, sekmē runas uztveres un uzmanības spējas, attīsta personību. Pacientam nav jābūt muzikāli izglītotam. Mūzikas terapija atšķirībā no mūzikas pedagoģijas nav orientēta uz mācību panākumiem, tās mērķis nav augstvērtīgs un kvalitatīvs muzikāls sniegums. ***
Ieguvumi
Mūzika ārstē. Pastāv atsevišķs mūzikas medicīnas virziens, kas iedarbojas uz cilvēka psihi, lai medikamentu iedarbību padarītu efektīvāku.
Mūzikas terapija iedarbojas kā ķermeņa progresīvā relaksācija, kas palīdz cilvēkam pašam kontrolēt stresa līmeni, cīnīties ar kautrību vai bailēm no uzstāšanās auditorijas priekšā.
Mūzikas terapija palīdz apzināties un iepazīt savu ķermeni jau no zīdaiņa vecuma. Mūzikas terapija sekmē ķermeņa – gara – dvēseles vienotību, t. i., harmoniskas personības attīstību.
Mūzikas terapiju var lietot kā profilakses metodi pret iespējamām ķermeņa disfunkcijām, galveno uzmanību vēršot uz patīkamu sajūtu gūšanu muzikālā procesa laikā (viens no veidiem – laba koncerta patīkams baudījums).
Mūzikas terapijas zinātne nodrošina pārbaudītu un drošu metožu pielietojumu, iedarbojoties uz slimības simptomiem pēc iespējas īsākā laika periodā.
Viedoklis
Kāda migrēnas paciente – jauniete N. (17 gadi): «Vēl pirms pāris mēnešiem mana lielākā vēlme bija izdzīt ārā neciešamās galvassāpes. Bezspēcība un izmisums dienām ilgi mocīja mani, liekot atteikties no visām ikdienas norisēm. Mūzikas terapijas laikā es mācījos saprast sava ķermeņa valodu. Es iemācījos neciešamās galvassāpes uztvert par ienācēju manā ķermenī. Tagad tās parādās tad, kad esmu jau sagatavota. Es varu plānot savus skolas darbus un tikšanās ar skolas biedriem. Man ir tāda sajūta, ka galvassāpes lēkmju brīdī kļuvušas krietni mazākas. Es zinu, kā ar tām cīnīties un sadzīvot.»