Septembra sākumā Preiļu slimnīcā nonāca vairāki pacienti, kas smagi saindējušies ar nekvalitatīvu alkoholu, kurš visticamāk, saražots nelegāli. Līdz brīdim, kamēr mediķi konstatēja, ka slimības iemesls ir alkohols, pagāja pāris dienas. Tikmēr pirmie pacienti tika reģist-rēti kā hepatīta slimnieki. Tomēr, kad pacientu skaits, kam bija līdzīgi simptomi, sāka pieaugt, tapa skaidrs, ka runa ir par saindēšanos ar nelegāli ražotu alkoholu un cietušie saslimuši ar toksisko hepatītu. Mediķi ir pārliecināti, ka pacientu skaits slimnīcā vēl pieaugs. «Tāda sajūta, ka saindējušies visi pilsētas iedzīvotāji,» šokēta secina slimnīcas galvenā ārste.
Patlaban pēc Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas rīcībā esošās informācijas reģistrēti jau 40 pacienti, kuru veselības stāvoklis vērtējams kā ļoti smags — visiem pacientiem konstatēti aknu bojājumi. Pacienti iestājās slimnīcā ļoti smagā stāvoklī ar acīm redzamām slimības pazīmēm — ādas krāsa ir izteikti dzeltena. Kā skaidro mediķi, izteikti dzeltenīgo ādas krāsu rada asinīs izplūdušais bilirubīns. Tā kā pacientiem ir traucēta normāla aknu darbība, žults un žults pigmenti (bilirubīns), kas rodas aknās, nenonāk zarnās, kā tam normāli būtu jābūt, bet gan nokļūst asinīs, tādējādi radot dzeltenu ādas krāsu. Tiek bloķēta nieru darbība, traucēta sirdsdarbība, bojājumi var skart nervu sistēmu un smadzenes.
Pirmais pacients slimnīcā iestājās 6. septembrī, un kopš tā laika pacientu skaits turpinājis pieaugt. Piecus kritiskā stāvoklī esošus pacientus uz Rīgu pārveda Katastrofu medicīnas centra darbinieki, piecus — nosūtīja uz Daugavpils slimnīcu, jo pēc mediķu vērtējuma slimniekiem nepieciešama nieru transplantācija. Pliča norāda, ka neviens no pacientiem līdz šim gan nav izmantojis mākslīgās nieres transplantācijas operāciju. Jaunākais no cietušajiem ir kāds 29 gadus vecs vīrietis. Savukārt vecākais pacients bijis 80 gadus vecais Pēteris Slics, kurš 15. oktobrī saindēšanās dēļ nomira. Izrādās, Slics ar alkoholu saindējies ciemos. Viņš viesojies pie kaimiņiem, kur acīmredzot ticis cienāts ar grādīgajiem dzērieniem. Četras dienas pēc viesošanās Slica āda kļuvusi dzeltena, un viņš nogādāts slimnīcā, kur vēlāk nomiris. Tiesu medicīnas eksperta slēdzienā teikts, ka vīrietim bijusi izteikta visu orgānu dzelte un tik lieli aknu bojājumi, ka grūti noticēt, ka pacients varējis tik ilgi izdzīvot...
No visiem cietušajiem 18 ir no Preiļu pilsētas, pārējie nāk no Rušonas, Aglonas, Vārkavas, Pelēču, Galēnu un citiem pagastiem. Slimnīcā nonākuši pat divi pacienti no Aglonas pagastā esošā Salenieku pansionāta.
Pirkuši veikalā?
Pliča stāsta, ka cietušie teikuši, ka alkoholu pirkuši veikalā, benzīna uzpildes stacijās — tātad legālās alkohola tirdzniecības vietās. Neviens pacients neesot atzinies, ka alkoholu būtu pircis tā dēvētajā točkā. Tiesa gan, daži cietušie atzinuši, ka alkoholu pirkuši pie Preiļu tirgus «no rokas». Pliča zināja stāstīt, ka pie tirgus grozījušies nelegālā alkohola pārdevēji, taču, kad sākusies masveida saindēšanās, tirgoņi pazuduši. Arī «Vakara Ziņām» pie tirgus neizdevās sastapt nevienu nelegālā alkohola tirgotāju. Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka pacienti nosaukuši dažādas degvīna markas.
Ārste izsaka neizpratni par likumiem: «Policija sacīja, ka cietušie nevēlas atzīties, kur pirkuši alkoholu; acīmredzot viņi baidās. Ja kāds uzrāda, kur pircis grādīgos dzērienus, viņu var sodīt par nelegālā alkohola pirkšanu. Šāda situācija galīgi neveicina nelegālā alkohola problēmas apkarošanu. Zinu, ka cilvēki ir aplinkus policijai norādījuši iespējamās tirdzniecības vietas un likumsargi arī veikuši kādas aktivitātes, bet tas arī viss,» skaidro slimnīcas galvenā ārste. Mediķi joprojām ir šokā, kā pacienti izdzīvojuši pēc tādiem aknu bojājumiem. Arī Pliča norāda, ka visi cietušie nebūt nav bomži un no visiem pacientiem šajā kategorijā ierindojami tikai divi cietušie. «Viens ir tāds, kurš klīst pa visu pilsētu un dzer nepārtraukti, visiem pārējiem ir savas lauku saimniecības,» teic Pliča.
Veselība sabeigta uz visu atlikušo dzīvi
Visi saslimušie zina, ka saindēšanās notikusi masveidā, taču viņiem nav saprotams jēdziens «nelegālais alkohols» un tā lietošanas sekas. Pacienti ir pārliecināti, ka viņus «izskalos» un viss atkal būs labi. Taču šī nu reiz nav vienkārši saindēšanās. Ārstēšana ilgst trīs līdz sešus mēnešus, taču slimības sekas pacienti jutīs visu atlikušo mūžu. Izdzīvojušajiem jārēķinās ar faktu, ka aknu audi neatjaunojas, veidojas rētaudi un aknu ciroze. Cilvēki atlikušo mūžu dzīvos ar pazeminātu imunitāti.
Jāpiebilst, ka ārstēšana prasa milzu līdzekļus un šāda ārkārtas situācija slimnīcas budžetā nav ieplānota. Pirmās trīs dienas aktīvā kursa ārstēšana (tikai zāles) vienam pacientam izmaksā 100 latu. Turpmākajā atlabšanas procesā par zālēm vienam pacientam jātērē seši lati dienā. Klāt šīm summām jārēķina vēl ēdināšana un uzturēšanās maksa. Turklāt pirmo mēnesi pacients pavada, pieslēgts pie sistēmas, viņa pašsajūta, visticamāk, ir briesmīga — slikta dūša, miegainība, apātiskums, palēnināta uztvere.
Neko nevar iesākt
Kamēr mediķi cer uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Preiļu pārvaldi, kas varētu izņemt no apgrozības alkoholu, ar ko saindējušies cilvēki, pēdējie sašutuši skaidro, ka neko nevar iesākt. Pirmkārt, neviens nav norādījis veikalu, kurā pirkts alkohols, otrkārt, nav norādīta konkrēta alkohola marka, visur tiek minēts alus vai šņabis, un, treškārt, smieklīga pati par sevi esot situācija, ka alkoholiķis, kurš dzer katru dienu, kā alkohola iegādes vietu norāda veikalu. Pēdējā gadījumā šaubu nav, ka alkoholiķis, visticamāk, «šķidro maizīti» pērk nevis veikalā, bet «točkā».
Sabiedrības veselības aģentūras Rēzeknes filiāles speciālisti PVD atsūtījuši slēdzienu, kurā redzams, ka no 13 ar toksisko hepatītu saslimušajiem desmit cilvēki alkoholu lieto regulāri, no tiem trīs katru dienu. Deviņi cilvēki kā alkohola iegādāšanās vietu norādījuši «točku», trīs — veikalu. Divi cilvēki, pie kuru vārdiem ir atzīme «regulāra alkohola lietošana», kā alkohola iegādes vietu norāda veikalu. Trīs atzinuši, ka iepērkas gan veikalā, gan «točkā». Izdzertā daudzuma ailītē ierakstīti dažādi izdzertā alkohola daudzumi, proti, trīs, divi, viens litrs, 0,7 litri, 100 un 200 grami, kas bijuši liktenīgi šiem saslimušajiem. Tā kā nav minēta konkrēta alkoholiskā dzēriena marka, dienests nevar sākt pārbaudi, savukārt cīņa ar nelikumīgā alkohola tirdzniecību ir policijas kompetencē. Vai tas nozīmē, ka pēc kāda laika, kad nelegālā alkohola tirgoņi izlīdīs no slēpņiem, slimnīcā nonāks kārtējā «porcija» cilvēku, kas saindējušies ar alkoholu?
Likumsargi strādā, rezultātu pagaidām nav
«Notikušais ir kvalificējams kā cilvēku saindēšana,» skaidro Preiļu rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Ināra Mozuļčika. Ievērojot to, ka radīti materiālie zaudējumi ārstniecības iestādei, tika uzsākts kriminālprocess pēc Kriminālprocesa likuma — sabiedrībai nodarīti lieli zaudējumi, kas ir par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai neatkarīgi no cietušo viedokļa par notikušo un par noziedzīgiem nodarījumiem pret veselību.
Nesen atklātībā parādījās informācija, ka Krievijā Pleskavas apgabalā ir līdzīga situācija ar nelegālā alkohola upuriem, jo vienas dienas laikā slimnīcā nogādāti 20 cilvēki. Preiļu policija pieļauj, ka pilsētā varētu būt ieplūdināts nelegālais alkohols no Krievijas. Arī policijas pārstāve atzīst, ka toksiskās dziras upuriem visdrīzāk klusēt liekot iespējamais līdz 100 latiem lielais sods, ko likumdošana paredz nelikumīgā alkohola pircējiem. Tas apgrūtina izmeklēšanu, līdz ar to arī iespēju atrast un sodīt toksiskā alkohola izplatītājus, kā arī novērst masveida saindēšanās gadījumus turpmāk.
Ievērojot izveidojušos situāciju, Preiļu policijā organizēta īpaša izmeklētāju grupa, kas nodarbojas ar saindēšanās upuru problēmu. Izmeklēšanas laikā pastiprināta nelikumīgā alkohola apkarošana. Tā 10. oktobrī Upmalas pagastā kāda 48 gadus veca vīrieša mājās tika atrasti 107 litri dažādu veidu alkoholisko dzērienu dažādu tilpumu pudelēs. 11. oktobrī aizturēta kāda persona, kas uzglabājusi 31 tonnu nelegālā spirta. Mozuļčika norāda, ka neviens no cietušajiem nav vērsies policijā ar iesniegumu par veselībai nodarītiem kaitējumiem un cilvēki nelabprāt atzīstas, kur pirkuši nelegālo alkoholu. Faktu, ka pie Preiļu tirgus varēja vai var nopirkt nelegālas izcelsmes alkoholiskos dzērienus, Mozuļčika neapstiprina, jo viņas rīcībā neesot šādas informācijas. Gada laikā likumsargi veikuši pārbaudes 260 alkohola tirdzniecības vietās un atklāti vairāk nekā 30 likumpārkāpumi. Mozuļčika norāda, ka policijai zināmas vismaz 100 tā sauktās točkas, kas ir likumsargu redzeslokā. Bet vai tas, ka «točkas» ir policijas redzeslokā, nozīmē, ka tās tiks apkarotas? Diezin vai.