Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9. Saeimas pirmajā sēdē novēlēja deputātiem, lai šā sasaukuma darbs ieietu vēsturē kā labākais, kas līdz šim piedzīvots, un arī kā tāds, kam izdosies būtiski palielināt Saeimas prestižu tautas acīs.
Prezidente novēl, lai 9. Saeimas darbs kļūtu vēsturē labākais
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prezidente uzsvēra, ka 9. Saeima ir jau trešais sasaukums pēc kārtas, ar kuru viņai kā valsts vadītājai būs iespēja sadarboties. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka jaunajam sasaukumam būs jāievēl jauns Valsts prezidents, un aicināja to darīt, raugoties no ilgtermiņa interešu viedokļa un «spējot pacelties pāri šauri partejiskām interesēm un īstermiņa iekšpolitiskās konjuktūras».
Vīķe-Freiberga norādīja, ka plašākās tautas masās joprojām valda pietiekami nopietna neizpratne par varas sadales un demokrātijas pamatprincipiem parlamentārā republikā. Brīvā prese un izteiksmes brīvība radījusi nelīdzsvarotu pārliecību, ka Latvijā notiek pārsvarā sliktas lietas un pašreizējā valsts iekārta nekam neder. Vēl mazāka izpratne nereti esot par demokrātiskiem procesiem daudzpartiju sistēmā. Pēc prezidentes domām, iepriekšējās Saeimas deputāti tiešām ieklausījušies Valsts prezidentes argumentācijā likumu otrreizējas caurlūkošanas gadījumā. Diemžēl valsts vadītājai esot nācies saskarties ar to, ka likumdevējs pieņem nesagatavotus, pretrunīgus vai pat ar valsts tiesību sistēmu nesaskaņotus likumus.
Prezidente atgādināja, ka par likumu ievērošanu dzīvē ir atbildīgas tiesībsargājošās instances un iekšlietu struktūras, kuru vajadzībām Saeima pietiekamu uzmanību pievērsusi tikai nesen. Iekšējai drošībai un tieslietām jākļūst par valsts prioritāti, sacīja Vīķe-Freiberga. «Pēdējo nedēļu notikumi rāda, ka ilggadīgās aizdomas par korupciju tiesu sistēmā ir apstiprinājušās ar konkrētiem pierādījumiem,» atgādināja valsts vadītāja.
Jaunajai Saeimai būtu svarīgi nodrošināt adekvātu finansējumu aizsardzības izdevumiem, tāpat šai Saeimai ar valdību kopīgi jānonāk pie veiksmīga risinājuma Latvijas–Krievijas robežlīguma jautājumā. «Iepriekšējās Saeimas laikā aktualizējies jautājums par mūsu attiecībām ar Krieviju, kuras Latvija vienmēr vēlējusies veidot cieņas pilnas, savstarpēji izdevīgas un draudzīgas kaimiņu sadarbības garā. Šīm attiecībām nepieciešams gan starpvalstu dialogs politiskā līmenī, gan nopietna iekšpolitiska diskusija par mūsu interesēm,» uzsvēra prezidente.