Iedvesmojošs teiciens: labās meitenes tiek debesīs, sliktās — kur vien vēlas. Dzirdētas arī variācijas par šo frāzi, piemēram, labās meitenes — debesīs, sliktās — tava vīra gultā...
Labās meitenes — debesīs, sliktās — ...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kas tad galu galā ir tās labās un sliktās meitenes, un ko no viņām var mācīties?
Kur ir problēma?
Aptaujāju par labo un slikto meiteņu tēmu savas «brīvprātīgās», proti, draudzenes, kuru dzīves pieredze un piedzīvojumi vienmēr noder, lai saprastu, kas ir kas šajā pasaulē. Vispirms: vai šāds dalījums eksistē?
Protams! Bet tā nu sagadījies, ka mēs esam labās meitenes. Taču nez kādēļ visu laiku ar skaudību skatāmies uz «sliktajām»...
Vispirms — kas tad ir šī mītiskā sliktā meitene?
Dace: «Sliktās meitenes zina, ko grib, un to arī dabū. Es pat teiktu — viņas iet un to paņem.»
Ieva: «Jā, paņem, palieto un izmet — un ne par ko nejūtas vainīgas! Ne vainīgas, ne atbildīgas!»
Benita: «Nē, man gan liekas, ka sliktā meitene ir tikai tāds filmu tēls — tāda Bonija, kas braukā apkārt ar savu Klaidu un bez sirdsapziņas pārmetumiem šauj nost visus, kas gadās ceļā.»
Dace: «Es gan domāju, ka sliktās meitenes ir pilnīgi reālas. Tās ir tās dāmiņas, kas dzīvo ar pilnu krūti un ne no kā nebaidās. Un kurām nav tās šausmīgās vainas un kauna sajūtas, kas ieaudzināta latviešu sievietēs. Tie stulbie priekšstati par tikumību: stāvi maliņā un kautrīgi smaidi! Tā mēs arī nostāvam visu dzīvi! Bet sliktās meitenes uzliek makijāžu tā, ka maz neliekas, uzvelk minīšus un — dzīvo!»
Paga, tātad sanāk, ka sliktās meitenes tiešām ir sliktas? Ne kauna, ne vainas sajūtas, ne atbildības, krāšļi un bezkaunīgs mini... Mīļās, vai jūtat, kādu portretu zīmējam?...
Pastrīdējāmies, parunājām un konstatējām, ka — nu jā, ir mums skrobe uz tām sliktajām, ir... Tāpēc arī gribas izlikt savu labās meitenes sāpi — ka sliktajām tiek viss, par ko labās tikai sapņo... Bet varbūt tur arī problēma? Ka labās sapņo, kamēr sliktās rīkojas?
Apnicis būt labajai!
Kādā brīdī Dace teica tā: «Ja jūs zinātu, kā man apriebies būt labajai! Visus saprotu, visiem piedodu, visiem viss nolikts un padots... Tā gribētos būt sliktajai! Tādai riktīgai stervai!
Reizēm nolemju: viss, es arī tagad būšu riktīga maita! Tāda raganiņa, ko visi respektē, kas strādā tikai līdz sešiem un ne minūti ilgāk, kas nebaidās pateikt, ko domā, kas nesamierinās ar lūzeriem un kas dabū visu, ko vēlas šajā dzīvē! Bet... man kaut kā nesanāk. Sadomājos, ka nu tik būšu baigā maita, bet... dzīvē tas nestrādā...
Iedomājieties, pagājušā gadā biroja jaungada ballē mani nominēja kā gada labāko kolēģi. Un kas man no tā? Pati zinu, ka visiem palīdzu un nevienam nevaru atteikt! Bet es varbūt gribēju būt par gada seksīgāko kolēģi un pavest klientu servisa direktoru!»
Lūk, pie kādām atklāsmēm var nonākt viena tipiska labā meitene, saņemot draudzeņu atbalstu un ceturto vīna glāzi! (Ienāca prātā: monologs kā no «Bridžitas Džounsas dienasgrāmatas!»)
Patiesībā es varu teikt gandrīz to pašu, ko Dace: nu, gribētos būt... šerpākai! Nu, gribētos būt sliktajai meitenei!