Pagājušajā otrdienā kāda Ropažu iedzīvotāja pamanīja, ka specializētā sociālās aprūpes centra "Ropaži" teritorijā atkal atbraucis asenizācijas auto. Pats fakts neizpelnītos nekādu uzmanību, ja vien nebūtu kāda maza problēmiņa. Proti, auto cisternas saturs, kas tiek izsūkts no aprūpes nama kanalizācijas akas, jau pāris gadu nenokļūst līdz vietai, kur mēsli būtu jāizlej.
Vai pansionāts izgāž savus mēslus pļaviņā?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viss "labums" nonāk pārsimt metru no pansionāta — pļaviņā. No vienas puses, kas tad tur, labāk augs zālīte. Bet, no otras, šajā pļaviņā nonāk arī tīfa slimnieku kuņģu pārstrādātais ēdiens. Tiesa gan, aprūpes centra direktors uzskata, ka tie nav viņa pārvaldītās iestādes mēsli.
Pirms aptuveni trim gadiem aprūpes centra teritorijā tika izrakts dīķis. Tas bija paredzēts pansionātā mītošo cilvēku, tostarp arī infekcijas nodaļā mītošo pacientu, izkārnījumiem. "Ik pa brīdim kāds atbrauc, uzliek sodu, kuru pansionāta vadītājs nomaksā, un ar to viss beidzas. Var jau neviens nesaslimt, bet var arī saslimt. Tāpēc tīfa slimniekus ārā no nodaļas nemaz tik vienkārši nelaiž. Izved uzraudzībā pastaigāties, tad viņiem rūpīgi jānomazgā rokas, nekam viņi nedrīkst pieskarties. Viņiem ir arī sava atsevišķa tualete. Nekur tālāk viņi nevar braukt, jo šie pacienti nedrīkst izmantot kopējās tualetes. Ārī pēc ēšanas uzreiz viss tiek dezinficēts — gan šķīvji, gan citi ēdamrīki," skaidro darbiniece, kas nevēlējās nosaukt savu vārdu, bažījoties par centra direktora pretrīcību. Viņa bezspēcībā tikai noplāta rokas, sak", kad vienreiz šeit ieviesīs kārtību. Pļaviņā, kur izgāzti visi "labumi", mēdz ieklīst bērni, tur pastaigājas arī paši pansionāta iedzīvotāji, un visi riskē saslimt ar tīfu.
Nekas nemainās
Pansionāta infektoloģijas nodaļā jau gadiem ilgi dzīvo trīs cilvēki, kas ir tīfa baciļa nēsātāji. "Bacilis var neizdalīties gadiem ilgi, bet pienāk brīdis, kad šis bacilis izdalās pat divas reizes dienā. Slimība ir ļoti bīstama un nav pilnībā ārstējama. Infektoloģijas nodaļai ir atsevišķa kanalizācijas aka. Arī pārējās telpas ir norobežotas. Ikdienā tīfa slimniekiem tiek dezinficēta veļa, grīdas un citas virsmas, arī tualetes telpa. Taču bacili nav iespējams nokaut pilnībā. Tāpēc pļavā tas nonācis itin dzīvelīgs un gatavs nodarīt postu cilvēka veselībai. Atkritumos nonāk arī tīfa slimnieku ēdienu paliekas, kas putniem ir liels vilinājums. Lidonis to bacili var neizkakāt te, bet aizlidot tālāk uz Pierīgu. Cilvēks var noraut kādu ogu no krūma, un bacilis jau var būt ogā," dusmīgi teic Antra, kas dzīvo netālu no pansionāta. "Tas ir prātam neaptverami. Kam Latvijā ir vajadzīga tāda infekcijas nodaļa, kurā ir šie trīs slimnieki ar aprūpētājiem, ja pēc tam kanalizācija ar tīfa bacili tiek izgāzta klajā laukā?" viņa nesaprot.
Turpat līdzās ir upīte, kurā ieplūst visi baciļi. Tie iznēsājas arī pa gruntsūdeņiem. Par izgāztajiem mēsliem it kā atbildot Siguldas SIA "Saltavoti", bet, ja arī tur kādu sauks pie atbildības, nekas nemainīsies. Tas, ko viņi te izgāž, būtu jāved prom uz Siguldu. Pansionāta direktoram ir noslēgts līgums par kanalizācijas satura izvešanu, viņš arī maksā par šo pakalpojumu. Skaidrs, ka vedēji negrib braukt no Siguldas uz šejieni, atpakaļ uz Siguldu un atkal uz šejieni. Tas taču ir ļoti dārgi, vieglāk ir izgāzt tepat. Visticamāk, šīs nejēdzības notiek ar direktora ziņu un atbalstu," tā Antra.
Antra neslēpj, ka Ropažu pansionātā notiek dažādi brīnumi. "Pansionātā visi iemītnieki ir ar garīga rakstura traucējumiem. Uztaisīja sētu, lai netiek klāt pie upes. Agrāk pansionāta iedzīvotāji varēja aiziet uz veikalu pa taciņu, tagad viņi iet pa šosejas malu. Nevienam neinteresē, ka viņi ir slimi cilvēki. Notikt var jebkas! Tas viss sākās laikā, kad direktors sāka celt savu privātmāju. Ko tikai viņš no tās upes nevilka ārā, pat akmeņus. Viņš darījās, kā grib. Viņš esot aizvedis uz savu jaunbūvi pansionāta pacientu, jo bija jākrāmē ķieģeļi. Viņš nebrīdināja ne sociālo darbinieku, ne sanitāru, beigās izrādījās, ka direktors viņu aiz rokas izvedis cauri virtuvei, un pavāri bija to redzējuši. Arī tagad pie viņa dzīvo viens no pansionāta darbiniekiem un strādā par vēdera tiesu," apgalvo Antra.
Nāk dažādas komisijas
"Jebkuru kanalizāciju nedrīkst gāzt ārā laukā, bet šī taču ir galīga cūcība! Tur tagad mētājas papīri, kulītes un vēl visādi atkritumi. Lielākā daļa jau ir aizaugusi ar zāli. Pēc tam, kad izgāza mēslus, direktors esot sūtījis uz turieni ekskavatoru, lai nolīdzina to visu. Tas vīrs aizbrauca uz turieni, paskatījās un atmeta ar roku, sak", tāpat aizaugs ar zāli. Un aizauga arī. Direktors grasījās arī pārbūvēt telpas, kur mitinās šie tīfa slimnieki. Tie cilvēki apdzīvo telpas, kas paredzētas 12 personām, tāpēc direktors gribēja izremontēt telpas un ielaist papildu cilvēkus. Viņš pat nepadomāja, ka visi būvgruži ir jāaprok trīs metru dziļumā, lai bacilis neizdalītos. Tas var atrasties jebkur — uz grīdas dēļiem, uz sienām. Viss, kas ir dedzināms, jāsadedzina. Sociālās aprūpes centrā "Ropaži" dzīvo aptuveni 300 cilvēku, kurus savukārt aprūpē ap 148 cilvēku personāls. Tiesa, nakts laikā šeit neesot neviena, kas rūpētos par cilvēkiem. Tāpēc arī bijuši gadījumi, kad ātrā palīdzība jāsauc sargam. Cik reižu uz pansionātu nav nākušas visādas komisijas un auditi! Atbrauc, padzer kafiju, un pēc tam tikai dzirdam, ka mums ir pats labākais direktors un šeit nav nekādu pārkāpumu. Aprūpes centrā ir 15 vakances, sociālie dienesti atsūta bezdarbniekus, bet direktors nevienu neņem, tā ietaupīdams naudu," stāsta sašutušie ropažnieki.
Neēd pusdienas pansionātā
Jautāts par tīfa slimniekiem, aprūpes centra direktors Vilhelms Zīvers precizē, ka aprūpes centrā esošie cilvēki ir vienīgi baciļa nēsātāji. "Mūsu pansionātā dzīvo cilvēki ar garīgiem traucējumiem. Starp tiem arī trīs, kas nedrīkst kontaktēties ar citiem cilvēkiem, jo ir tīfa baciļa nēsātāji. Baciļa nēsātāji var dzīvot arī atklātā sabiedrībā. Infekcijas nodaļa ir slēgta nodaļa. Pie mums brauc Vides veselības centra darbinieki, kas veic pārbaudes. Pēdējo gadu laikā aprūpējamiem nekas nav atrasts. Tomēr viņi turpina atrasties nodalītās telpās. Šeit viņi atrodas tikai tāpēc, ka viņiem ir garīga rakstura problēmas. Ja tādu nebūtu, šie cilvēki atrastos sabiedrībā. Viņi nav izolējami no sabiedrības. Baciļa nēsātājiem jāievēro personīgās higiēnas prasības — pēc tualetes apmeklējuma noteikti ar ziepēm jānomazgā rokas. Var gadīties, ka pēc kontakta ar tīfa baciļa nēsātāju var saslimt vesels cilvēks, bet jāņem vērā, ka šie cilvēki regulāri tiek pārbaudīti, tā samazinot saslimšanas risku. Mēs esam ieinteresēti, lai šos cilvēkus ievietotu infektoloģijas slimnīcā, šobrīd trīs cilvēki ir izmitināti telpā, kas paredzēta 12 cilvēkiem," skaidro Zīvers.
Viņš apstiprina, ka tīfa baciļa nēsātājiem ir atsevišķa kanalizācija. Nesen bijusi pārbaude saistībā ar izlietajiem kanalizācijas atkritumiem. 4. jūlijā Ropažus apmeklējis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektors Elmārs Jasinskis, kurš pirms vizītes savācis visus nepieciešamos materiālus par situāciju pansionātā un apsekojis pansionāta teritoriju bez direktora klātbūtnes. Zīvers norādīja, ka Jasinskis pat neesot piekritis paēst pusdienas vai iedzert kafiju pansionātā.
Nezina, kam pieder mēsli
Jasinska sastādītajā dokumentā rakstīts, ka pārbaude veikta, balstoties uz sūdzībām, ka lauka vidū tiek izgāztas fekālijas. Zīvers savā paskaidrojumā min, ka viņam gadiem ilgi noslēgts līgums ar Siguldas domes pašvaldības uzņēmumu "Saltavoti" (tagad SIA), kas izved konkrēti tīfa baciļu slimnieku kanalizācijas aku. Izvešana notiek reizi mēnesi. Visus maksājumus varot pārbaudīt. "Apņemamies nodalīt teritoriju, kas robežojas ar baznīcas īpašumu, lai novērstu iespējamos pārpratumus. Lai turpmāk nebūtu iespējami līdzīgi gadījumi, pievērsīsim lielāku uzmanību specializētai tehnikai, pievērsīsim uzmanību līgumā paredzēto darbu pareizai veikšanai. Tagad ceļu uz pļavu esam norobežojuši ar lieliem akmeņiem. Apkārt pansionātam ir piecas lielās mājas, kuru kanalizācijas akas robežojas ar mūsējām. Pagasts negrib uzņemties vainu. Kad viņiem kanalizācijas akas bija piepildītas, viņi paši saviem spēkiem kaut ko tīrīja, tāpēc nav izslēgts, ka saturs ir izliets kaut kur tepat. Tāpēc norobežojām pieeju mūsu teritorijai. Krimināls varētu būt tad, ja kāds būtu pieķerts pie rokas. Mums ir arī savas attīrīšanas iekārtas, no kurām kanalizācija nonāk Lielajā Juglā. Ar mašīnu izved tikai dūņas no attīrīšanas iekārtām un infekcijas slimnieku kanalizāciju," apgalvo Zīvers.
Direktors noliedz arī, ka būtu nodarbinājis pansionāta iedzīvotājus savas privātmājas celtniecības laikā. "Varu likt galvu ķīlā, pēdējos sešos gados nekas tāds nav bijis. Arī runas par medicīniskā personāla prombūtni nakts laikā ir aplamas. Naktī pansionātā ir medicīnas māsa, kas tiek galā arī ar smagākiem gadījumiem," atzīst Zīvers.
Visai miglaini par esošo situāciju izsakās arī Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektors Jasinskis: "Kamēr neviens pie rokas nav noķerts, nav arī, ko sodīt. Šajā gadījuma nevar pierādīt, ka vainīgs ir tieši pansionāts. Arī pansionāta vadība uzskata, ka izlietā kanalizācija nav no viņu pansionāta. Lai kaut ko pierādītu, jābūt fiksētam izliešanas brīdim un attiecīgās automašīnas numuram. Bet nekā tāda nav.