Lai izaugtu vismaz pusotru metru gara eglīte, paiet pat līdz 8 gadiem, bet divmetrīga skaistule izstiepsies slaidumā apmēram pēc 10 gadiem. Mūsdienās Ziemassvētkos uzmanības centrā ir eglīte ar svecītēm. Esam ar to tā saraduši, ka negribas ticēt – reiz bijis laiks, kad latvieši šos svētkus svinējuši bez mirdzošās eglītes.
Kā telpas rotājums eglīte pirmo reizi parādījusies Vācijā 17. gadsimtā. Vācijas pilsoņu mājās šāda eglīte sāka ieviesties 19. gadsimta sākumā, un tā paša gadsimta vidū cauri muižām tā atnāca arī uz Latviju. Kāds Sunākstes mācītājs Latviešu Avīzēs 1853. gadā ieteica zemniekiem pārņemt šo jauno, smalko tradīciju. Taču būtībā eglītei ar kristietību nav nekāda sakara, jo, pirmkārt, tā nāk no senču dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā un ar kuru pēra cilvēkus, lai viņiem būtu svētība, dzīvīgums, veselība. Otrkārt, eglīte saistās ar uguns un gaismas burvību. Tātad eglītē faktiski apvienojušās divas mūsu sentēvu tradīcijas – dzīvības zars un uguns svētība. Kokaudzētavā Baltezers saimnieko Varis Kazaks ar saviem domubiedriem un palīgiem. Neierasti siltajā rudenī, kas turpinās vēl šomēnes, te pavisam nesen stādītas egles, jo laika apstākļi šim darbam ļoti piemēroti. 6. decembrī ziemas miegā vēl nebija devušās vardes, kas itin sparīgi lēca pa tīrajām un labi koptajām skujeņu dobēm. Tie, kuri vēl nav paguvuši iegādāties eglīti kādā no daudzajām tirdzniecības vietām un grib to podā, var doties uz Baltezeru. Varis Kazaks gan teic, ka šogad realizācijai izaudzēts krietni mazāk, toties daiļas gan. Varbūt paspēsiet sagādāt dāvanu saviem mājiniekiem un sev. Jo kas tad tie par Ziemassvētkiem bez eglītes!
Parasto egli izmanto par Ziemassvētku eglīti. Parastajai eglei ir daudz dekoratīvo formu. Mežos un apstādījumos sastopama tā sauktā čūsku egle, kuras galvenajiem zariem neveidojas sānzari un skujas ir līdz 3 cm garas. Latvijā introducētas vairākas Ziemeļamerikas sugas. Pazīstamākā ir asā egle, kas ienākusi no Kanādas un kurai ir zilganzaļas līdz pelēkzaļas, durstīgas skujas. Lai tā iegūtu vēlamo formu, kokaudzētavās nedaudz pieformē zarus. Ļoti dekoratīva un iecienīta ir Serbijas egle, kas labi veido vainagu, ir blīva, kupla, populāra. Kanādas eglei skujas ir zilganzaļas, ar upeņu smaržu. Individuālos dārzos, alpinārijos iecienīta ir Kanādas egles pundurforma Conica, kas ir koniska, līdz 1,5 m augsta un kam sākumā ir gaišzaļas, vēlāk zilganzaļas skujas. To bieži vien izmanto skatlogu dekorēšanai, arī kā dekoratīvu elementu, rotājot Ziemassvētku galdus.
Pašlaik pēc šīs formas eglēm ir tik liels pieprasījums, ka kokaudzētavā Baltezers pat nespēj apmierināt pieprasījumu.
Der zināt
• parastās egles mūža ilgums ir 200–300 gadu
• tā var sasniegt 40 m augstumu un 3,8 m apkārtmēru
• sāk ziedēt 25–30 gadu vecumā
• eglei ir sekla sakņu sistēma, novietota virsējā augsnes slānī
• egles zied maijā, un čiekuri ienākas tā paša gada oktobrī
• aug barības vielām bagātākās augsnēs nekā priedes, bet slikti pārcieš pārpurvošanos
• ja egļu audze nav aizsargāta no valdošā vēja puses ar citu audzi vai mežmalas kokiem, tās bieži izgāž vējš
• egle ir izteikti ēncietīgs koks
• ilgi var augt zem citām koku sugām
Varis Kazaks, kokaudzētavas Baltezers vadītājs un īpašnieks:
Egli stāda normālās vai mitrās smilts un māla augsnēs. To var stādīt pavasarī, rudenī, pat vēl pašlaik, kad pieturas tādi klimatiskie apstākļi. Nav ieteicams to darīt plaukšanas laikā – no maija līdz jūlija beigām. Protams, kā jau katrs kociņš un stāds, eglītes pēc iestādīšanas kārtīgi jāsalaista. Egles ir saulmīles, parastā un Sibīrijas egle ir ēncietīga, tomēr arī tās labāk attīstās saulē. Egles ir ziemcietīgas, bet pret dūmgāzēm izturīgāka ir asā egle.
Mazdārziņos iederēsies asās egles pundurforma, kas ir kompakta, aizņem maz vietas, tai ir glīta forma, pašai blīvs zaru veidojums. Arī Serbijas egles pundurforma ir blīva, kupla, labi veido vainagu, ļoti populāra. Interesanti izvietoti čiekuri Korejas balteglei, tie ir violeti un stāv zaros kā sveces uz augšu. Ollendorfa egles pavairo ar spraudeņiem, tās ļoti blīvi aug, taču lēni. Gadā izaug apmēram par 10–15 cm, Serbijas egle aug ātrāk, tāpēc arī vairāk iecienīta. Ja eglēm laba kvalitāte, mēs varam realizēt 2–3 tūkstošus. Jāliek tik lielā podā, lai tas būtu atbilstošs sakņu sistēmai. Telpās Ziemassvētku eglītes podos var saglabāt 10–12 dienas, pēc tam vai nu jāmet prom, vai jāatrod piemērota vieta, kur izstādīt. Tā jāradina pie lauka apstākļiem. Lai eglīti padzirdītu, vakarā ar visu podu ieliek vannā, kur ieliets ūdens. Pa nakti tā var padzirdīt – pati eglīte paņems tik, cik tai vajadzēs.