Nevajag meklēt ar acīm, bet ar sirdi*. Iepazīšanās stāsts

Tas nav pats labākais iepazīšanās veids...

Piereģistrējos divos portālos (lai būtu vairāk no kā izvēlēties), ieliku skaistas fotogrāfijas, izveidoju interesantu anketu un sāku retāk vai biežāk iegriezties šajos portālos.

Ar to nodarbojos kādu gadu pusotru vai vairāk. Tas ir diezgan ilgs laiks! Jā, man pagāja aptuveni tik daudz laika. Pieredzes un visādu secinājumu ir daudz, arī iepazīties gribētāju ir ļoti daudz. Jautāsiet, ko tad es tik ilgi tur darīju? Un kāpēc ne arvienu neiepazinos? Tāpēc, ka tur lielākā daļa ir tikai virtuālie tusētāji, ātrā seksa meklētāji vai precēti vīrieši (tam vīrietim, ko es gribēju atrast, noteikti bija jābūt šķirtam vai neprecētam). Līdz pirmajam randiņam reti kad aiziet. Bet, ja aiziet, tad pie pirmā vai otrā randiņa tas process apsīkst! Vīrišķis parasti ir zaudējis interesi! Es biju uz kādiem četriem randiņiem. Piemēram, viens randiņš bija Stokholmā pie somu kavaliera, bet tas jau atkal ir stāsts par to, kā bagātie ārzemnieki šeit medī skaistās latvju meitenes!

Zaļā gurķa kļūdas

Galvenais, sievietei pašai ir jābūt saprātīgai un nevajag domāt, ka ar pirmo vai otro vēstuļu draugu sanāks kaut kas nopietns. Nekas nopietns var nesanākt arī ar simto vēstuļu draugu, bet simtu pirmais var būt īstais!!! Īstas attiecības veidot grib no simta viens vai vēl pat mazāk vīriešu.

Paralēli tam, meklēju sev draugu internetā, lasīju grāmatas par vīriešu un sieviešu attiecībām, kā tās veidot, ko grib vieni, ko grib otri, kāpēc attiecības nonāk tur, kur viņas parasti nonāk, lasīju citu sieviešu komentārus un pieredzi šai lauciņā (par iepazīšanos internetā). Daudzas lietas kļuva skaidrākas, es kļuvu pieredzējušāka un pēc kāda laiciņa no zaļa gurķa tīmeklī kļuvu par pusgatavu gurķi. Un diezgan viegli jau pēc pirmajām vēstulēm varēju prognozēt, uz kuru pusi stūrēs šis bikšainis. Vai ir vērts ar viņi iet uz randiņu, vai nav! Tā arī pagāja nepilni divi gadi. Savu cilvēciņu atrast tiešām gribēju, un tāpēc turpināju filtrēt, jau pēc sev zināmiem kritērijiem.

Viņš atrada mani!

Un tā kādu dienu, kā parasti, iegriezos apskatīt savu pastkastīti, un tur bija vēstules, kuras es neatverot dzēsu un dzēsu... Tur bija arī daži jau par draugiem kļuvušie, bet ar kuriem tā arī nekad nesatikos! Starp visām pamanīju vienu jaunu vēstuļu draugu ar fotogrāfiju. (Tad vēl nezināju, ka tas bija Viņš, Īstais, mans simtu pirmais!) Un šajā vēstulē bija rakstīts: «Vienreizīgs foto albūmiņš!». Arī pats rakstītājs bija man vizuāli pieņemams.

Atbildēju viņam. Tajā dienā apmainījāmies ar vairākiem e–mailiem. Pēc pāris dienām atkal sekoja jauks e–mails no viņa. Tad viņš piedāvāja pāriet uz draugiem.lv. Saraksti turpinājām tur. Viņš gribēja satikties reālajā pasaulē, es viņu mēģināju no tā atrunāt! Viņš neatkāpās un tika pie mana telefona numura.

Pirmais solis ārpus tīmekļa

Tad sekoja pirmās telefona sarunas, sarunājām arī pirmo randiņu — Lieldienās, 2006. gadā. Viss bija lieliski. Norunātajā vietā un laikā mani gaidīja melns BMW. (Nebija būtiski, ar kādu autiņu viņš atbrauks. Melna BMW ir mana mīļākā mašīna. Tādēļ šo sakritību uzskatīju kā labu zīmi.)

Auto īpašnieks un sarkana roze!Viņš piedāvāja pastaigu gar jūru un pēc tam aizbraukt vakariņās (tieši šādu pēcpusdienas scenāriju arī es klusībā biju saplānojusi, arī to es uzskatīju par labu zīmi. Viņa kontā pamazām krājās plusiņi.) Vakariņu laikā sarunājām nākamo randiņu. Un pēc tam satikāmies vēl un vēl...

Pēc iespējas biežāk izmēģini savu laimi!

Bija teātra apmeklējums, kino, pastaigas Ložmetēju kalnā, braucieni uz jūru – bija taču vasara. Viņa dzimšanas dienā brauciens ar prāmi uz Stokholmu. Es biju laimīga un esmu vēl tagad. Man ir 35 gadu, viņam — 40 gadu. Viņam no pirmās laulības ir divas meitas, man ir dēls. Pateicoties tīmeklim, mēs tagad dzīvojam kopā!

Ko es iesaku citiem tīmeklī iepazīties gribētājiem — ar vienu soli var pienākt tuvāk, ar diviem klāt, ar trijiem aiziet garām. Tīmeklī var piedzīvot visas šīs stadijas. 

* M.Vērdiņš

* * *

Ja tu tomēr vēl arvien neesi saticies ar savu otru pusīti, pamēģini viņu atrast «Randiņā»!