Lido, mans taureni, lido! Iepazīšanās stāsts

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Atis Ieviņš

Mans stāsts sākās apmēram pirms 2,5 gadiem...

Biju nogurusi no vientulības. Jau bija pagājuši divi gadi, kopš izšķīros no sava iepriekšējā puiša, bet nepārtrauktas atmiņas par viņu man traucēja dzīvot – pati apzinājos, ka viņš nemaz nav tā vērts. Gribējās no jauna iemīlēt un justies mīlētai...

Jau iepriekš biju sarakstījusies ar pāris cilvēkiem internetā, bet ne ar vienu nekas īpašs neizveidojās. Tad man kāds draugs ieteica vēl vienu iepazīšanās lapu, tā nu izveidoju arī tajā portāla savu profilu. Saņēmu daudz vēstuļu un sākumā centos arī uz visām atbildēt. Tad man atrakstīja kāds noslēpumains puisis, kurš nemaz nebija izveidojis savu profilu (profils it kā bija, bet viņš nevēlējās būt redzams citiem).

Tad nu es šim puisim palūdzu, lai viņš man par sevi šo to atklāj. Izrādījās, ka viņš daudzās lietās nemaz neatbilda manām prasībām, bet saraksti mēs tomēr turpinājām, jo viņš mani piesaistīja ar savām vēstulēm.

Puisis tolaik dzīvoja un strādāja Jēkabpilī, bet es – Rīgā, un man likās, ka nekas no tā nevar sanākt, jo attālums nav no mazajiem.

Pagāja varbūt nedēļa no mūsu sarakstes sākuma līdz mūsu pirmajam randiņam, kas bija labākais randiņš manā un, cerams, arī viņa dzīvē. Patiesībā mēs gandrīz viens otru tā arī nesatikām. Es nezināju, kā viņš izskatās, un man, ierodoties norunātajā vietā, izslēdzās mobilais telefons. Tā es gandrīz stundu gaidīju vienā, bet viņš citā vietā. Beidzot nolēmu doties mājās – tātad nav lemts...

Tomēr vispirms gribēju iegriezties dāmu istabā. Tā, ejot iekšā šajā iestādē, pamanīju taksofona automātu, no kura varēja piezvanīt ar santīmiem. Nolēmu tomēr paspēlēties ar likteni. Pamēģināju ieslēgt savu mobilo tikai uz brītiņu, lai paskatītos puiša telefona numuriņu... Izdevās!!!!

Puisis pēc sekundes bija klāt! Viņam rokās bija skaists ziedu pušķītis, uz kura sēdēja taurenītis. Šis taurenītis vakara gaitā pamazām pārlidoja uz manu vēderu un dzīvo tur vēl šodien.

Tūlīt būs jau divi gadi, kopš esam savienoti uz mūžu, un mūsu dzīvi vēl skaistāku veido mūsu mazais dēliņš...

* * *

http://randins.apollo.lv/

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu