Neparastu dāvanu Lieldienu nakts atnesusi Mežstrautu saimniekiem Popes pagastā – gotiņai Vārpai atskrējušas trīs telītes. Govīm trīnīši ir tikpat liels retums kā cilvēkiem.
Kurzemē govij piedzimušas trīnītes (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Govīm trīnīši ir tikpat liels retums kā cilvēkiem. Vidēji gadā piedzimstot viena trijotne, un šoreiz tas noticis Kurzemē. Zemkopības ministrija treknus naudas pabalstus saimniekiem nesola, toties īkšķi par telīšu veselību gan turēšot. Kā pārliecinājās Neatkarīgā, gan māsiņas, gan viņu mamma gotiņa Vārpa jūtas lieliski. Savrupās lauku sētas jaunākajām iemītniecēm doti tikpat skanīgi latviski vārdi – Zemene, Brūklene un Avene. Atšķirībā no ogām māsiņas atšķirt ir gandrīz neiespējami, un arī saimnieks Eduards Irbe tās pazīst tikai pēc koši dzeltenajās krotālijās (dzīvnieku reģistrācijas auskaros) redzamajiem numuriem.
Izvest telītes uz nelielu fotosesiju laukā no kūts saimnieks tomēr baidās – lai arī maziņas piedzimušas, tagad tās ir visai spriganas, un ej nu pēc tam sameklē mežā.
Dzemdības Vārpai noritējušas viegli – telītes nākušas cita pēc citas ar stundas atstarpi. Pārsteigums mājiniekiem bijis tikai par trešo telīti, jo, divdesmit gadu saimniekojot Mežstrautos, govju dvīņi sagaidīti jau trīs reizes.
Saimnieks Eduards atminas, ka Lieldienu nakts darbi ieilguši līdz pulksten trijiem: "Sakopām vienu teļu, notīrījām. Pēc brīža es nāku, skatos – vēl viens atskrējis. Pasaucu vēl mazdēlu talkā, un te atkal skatāmies – jau trešais klāt." Ventspils rajona
Lauku konsultāciju biroja lopkopības konsultants Dzintars Šmidiņš smej, ka šī ir Lieldienu zaķa dāvana.
Pagaidām saimniecībā saražotais piens un gaļa tiek patērēti galvenokārt pašu ģimenes vajadzībām. Taču nākamgad beidzot būšot saņemts bioloģiskās saimniecības statuss un pie Mežstrautu darbības izvēršanas ķersies mantinieks – divdesmitgadīgais mazdēls, kurš, līdzīgi kā savulaik vecvecāki, plāno mainīt pilsētas dzīvi pret lauku idilli. Tai gan arī ir cieta garoza, jo pieticīgo atbalsta maksājumu ziņā Latvija ir Eiropas Savienības otrās šķiras dalībvalsts un vairākumā lauksaimniecības nozaru tāpēc saimniekot kļūst arvien grūtāk. Konsultants
Dz. Šmidiņš Mežstrautu saimnieku tomēr mierina, ka latviešu zemnieks ir sīksts un gan jau izdzīvos. Turklāt pēc cukura nozares likvidācijas vispirms eirobirokrāti esot plānojuši iznīcināt Latvijas cūkkopības nozari un zvejniecību. Tātad Latvijas liellopu audzētājiem vēl ir dots laiks pastrādāt.