Lembergs: prezidente iesaistījusies tālejošā iekšpolitiskā spēlē

FOTO: AFI

Ažiotāža ap valsts drošības likumu grozījumiem ir mēģinājums mākslīgi radīt iekšpolitisku krīzi, kurā iesaistījusies arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzskata Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

«Ikviens, kurš tiešām vēlēsies detalizētāk iepazīties ar strīdīgajiem likumu grozījumiem (mana vārda nepamatota pieminēšana šajā sakarā lika darīt to arī man), sapratīs — tie paplašina parlamentārās kontroles iespējas pār valsts drošības iestādēm. Bet kuram gan varētu nepatikt parlamentārā kontrole pār valsts drošības iestādēm? Sabiedrība kopumā ir ieinteresēta, lai kontrole būtu pietiekama, jo specdienestu rīcībā ir vareni, cilvēka tiesības aizskaroši ieroči — telefona sarunu noklausīšanās, izsekošanas, izspiegošanas u. tml. iespējas. Tātad kontroles pastiprināšana varētu nepatikt tikai tiem, kas mācējuši šos slepenos dienestus vai vismaz atsevišķus to pārstāvjus izmantot savām politiskām vai ekonomiskām jeb vispārinot — personīgām interesēm,» teikts Lemberga paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

«Loģisks šeit ir jautājums — no kā baidās tie, kas cīnās pret parlamentārās kontroles nostiprināšanu pār drošības iestādēm? Varbūt viņi baidās no tā, ka tiks atklāta ilgstoša nesankcionēta telefona sarunu noklausīšanās, politiskā izspiegošana un darbošanās konkrētu ekonomisko vai politisko grupējumu interesēs?» jautā Ventspils mērs. To, ka šādas aizdomas tiešām varētu rasties, visa sabiedrība varēja pārliecināties nesenās Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā, kas izcēlās ar līdz šim nepieredzētiem noklausīšanās skandāliem un vairākkārtēju valsts noslēpumu «nopludināšanu» nepārprotami politiskās interesēs, uzskata Lembergs.

Viņš apšauba, ka šos likumu grozījumus neatbalsta Latvijas valsts sabiedrotie no NATO, jo pārsvarā NATO valstis ir ar krietni lielāku demokrātiskas attīstības pieredzi nekā Latvijai. «Tieši NATO valstis mūsu speciālistiem mācīja, ka drošības iestādes nedrīkst atstāt bez parlamentāras kontroles, jo tas ir visīsākais ceļš uz bīstamu visatļautību un drošības struktūru diktātu valstī. Bet, ja tiešām būtu tā, ka kādas valsts vēstniecība pieprasītu, lai mēs specdienestus atstājam pilnīgi bez kontroles, tad tas liktu uzdot pavisam nopietnus jautājumus — kam patiesībā kalpo mūsu drošības iestādes, vai mēs vispār vairs esam saimnieki savā zemē?»

«Parlamentārā kontrole pār specdienestiem «vecajās» demokrātiskajās valstīs ir aksioma, tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā NATO piesaukšana ir tikai piesegs tālejošai iekšpolitiskai spēlei, kurā diemžēl šobrīd ir iesaistījusies arī Valsts prezidente,» norāda Lembergs.

Viņaprāt, tikko ievēlētas Saeimas atlaišanas iespēja, kas tiek pieminēta prezidentes iniciatīvas sakarā, neapšaubāmi saskan ar vēlēšanās zaudējušo politisko spēku patiesajiem mērķiem. «Jāatgādina, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad pēdējā laikā tiek pieminēta Saeimas atlaišanas iespēja — to jau vairākkārt pieminējuši vēlēšanu zaudētāju (vispārinot es tos saucu par Sorosa politisko apvienību) «eksperti». Ieganstu meklēšanu, lai atlaistu tikko ievēlēto parlamentu, zaudētāji patiesībā sāka apspriest jau no tā brīža, kad tika pasludināti Saeimas vēlēšanu rezultāti — par to liecina viņu publiskā gaušanās, ka tauta balso nepareizi,» teikts paziņojumā.

Tik nopietns solis kā Saeimas atlaišana būtu saprotams tikai iekšpolitiskās krīzes vai smagu ekonomisku satricinājumu gadījumā, uzsver Lembergs. Tāpēc viņu nepārsteidzot, ka tiekot izmisīgi meklētas iespējas krīzi radīt mākslīgi. «Piemēram, vispārzināms ir fakts, ka nesenais mēģinājums mākslīgi ar tenku palīdzību organizēt lata devalvāciju sākās ar it kā nejaušu publikāciju par devalvācijas iespējamību Sorosa politiskās apvienības galvenajā ruporā. Arī pasaciņu par «ļauno oligarhu» sazvērestību pret «labajiem drošības dienestiem» ar mērķi pieprasīt tiem atskaites par telefona sarunu noklausīšanos un politisko izspiegošanu sākotnēji izdomāja tieši šīs politiskās apvienības «eksperti»,» norāda Ventspils mērs.

Mēģinājumi mākslīgi radīt iekšpolitisko krīzi, viņaprāt, ir mēģinājumi panākt revanšu par zaudējumu 9. Saeimas vēlēšanās, izmantojot jebkurus līdzekļus. Tie esot jāskata kontekstā ar pārgrupēšanos zaudējušajā politiskajā spēkā, kas ārēji pagaidām vēl izpaužas tikai kā jaunu partijas «lokomotīvju» meklēšana. «Nebūs nekāds brīnums, ja uz politiskās skatuves parādīsies arī kādi «visjaunākie laiki», kuru pirmajās rindās tad mēs ieraudzīsim idejas par pašreizējās Saeimas atlaišanu autorus un aktīvākos aģitatorus.»

Uz augšu