/nginx/o/2018/07/14/9057292t1h6ec7.jpg)
No Vidzemes zeltenes līdz Miss Bjust un tālāk. 5. daļa
20. sērija. Spožumam sekojušais posts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēl deviņdesmito gadu vidū šķiet, ka skaistumkonkursu uzvaras gājienu latvju zemē nespēs apturēt neviens un nekas – sabiedrības un mediju attieksme ir caurcaurēm pozitīva. 1993. gadā konkursa Mis Latvija uzvarētāja – deviņpadsmitgadīgā liepājniece Sigita Rude izpelnās pat milzu fotogrāfiju laikraksta Diena pirmajā lappusē, bet konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja ir pati dziedātāja Laima Vaikule; tikpat jūsmīgi tiek sveikta arī Mis Latvija – 94 Daina Tobija un jo īpaši skaistumkonkursa uzvarētāji 1995. gadā, kad pirmoreiz tiek izvēlēts arī Misters Latvija – par šī titula un tā paša gada kolekcijas Valentino uzvalka ieguvēju kļūst Vilnis Solovjovs, kurš presei godīgi atzīstas: «Gribu būt manekens un fotomodelis ne tikai savā mazajā pilsētiņā Liepājā. Man šis konkurss saistās ar cerību izsisties pasaulē. Vīrieši modeļi ir deficīts, varbūt man veiksies…»
Taču pamazām sākas nepatikšanas – turklāt tās sāk parādīties no pilnīgi negaidītām pusēm. Finansiālās problēmas parādās jau 1993. gadā, kad biroja Mis Latvija direktors Kaspars Ozols paziņo, ka pilnvērtīgai konkursa rīkošanai neesot savākts pietiekami daudz naudas, viņam piebalso arī drīz pēc tam bēdīgu galu ņēmušā Foruma ģenerāldirektors Gunārs Slavinskis. Taču tad organizatorisko pusi uzņemas nenogurdināmā I. Fogele, un konkurss ar dievu uz pusēm tomēr notiek. Savukārt, lai gan kopumā Latvijā skaistumkonkursos iztiek bez Krievijas «vēriena» visdažādākajās tā izpausmēs, jau gadu vēlāk konkursa dalībniecēm preses konferencē tomēr nākas taisnoties – nebūt neesot tā, ka līdz finālam varot tikt tikai tās, kuras ņēmušas vērā žūrijas pārstāvju intīmas dabas vajadzības. Vienlaikus kļūst arī zināms, ka I. Fogelei piedāvāta (un atraidīta) nauda par konkrētas meitenes iekļūšanu finālā.
Ar katru nākamo gadu nedaudz piedauzīgā un kriminālā pieskaņa miseņu konkursiem kļūst aizvien jūtamāka. 1996. gadā notiekošajā haritonoviešu tiesas procesā kā lieciniecei jāuzstājas 1995. gada Mis Latvijai Ievai Meliņai – viņai 1993. gadā bija gadījies strādāt par sekretāri bēdīgi slavenā Genādija Tovanceva firmā, turklāt no nabaga uzņēmēja liecībām izrietēja, ka tieši vēlākā misene varētu būt pastāstījusi haritonovietim Viktoram Šestakovam jeb Kļeščam par G. Tovanceva darījumiem un kredītiem. Turklāt daudziem šokējoša izrādās tieši I. Meliņas uzstāšanās tiesā – nepārtraukti muļķīgi ķiķinot, viņa par attiecībām ar jauko un nopietno puisi Kļešču liecina: «Viņš bija no manis kā bez prāta. Es patiku arī viņa šoferim un miesassargam Žeņam. V. Šestakovs aicināja mani strādāt savā firmā un izklaidēties – iet uz diskotēku, es domāju. Savukārt no G. Tovanceva es biju saņēmusi rīkojumu ar viņiem nekontaktēties un nekur neiet, bet es jau tāpat nebūtu gājusi…»
Un tad – jā, un tad nepatikšanas sāk birt kā no pārpilnības raga: 1996. gadā I. Fogele dzērumā nobrauc cilvēku un – sabiedrībai par lielu un vienotu sašutumu – saņem tikai nosacītu sodu; tā paša gada septembrī tiek nošauts alkohola tirgotājs un Mono grupas pārstāvis Valērijs Mačugins un viņa civilsieva – redzamākās Latvijas fotomodeļu aģentūras Natalie vadītāja Natālija Meisāne; vācu žurnāls Focus 1998. gadā paziņo, ka tūkstošu latvju daiļavu sapņu īstenotāja – miljonāru draudzene (un nedaudz arī aptīrītāja), bijusī latviešu modele Inese Misāne, kura redzēta tādu zvaigžņu kā Benisio del Toro, Šons Penns, Rikijs Mārtins, Ričards Gīrs un Vals Kilmers sabiedrībā, savu bagātību Amerikā vairojusi, nodarbojoties ar prostitūciju – kaut pati viņa apgalvo, ka bagāta esot kļuvusi, pērkot akcijas un «sapazīstinot miljonārus»; visbeidzot, 1997. gadā pirmoreiz ar lielu troksni tiek rīkots Latvijas precēto sieviešu skaistumkonkurss, taču gan tam, gan Mini Miss konkursam punktu pieliek 1999. gadā sācies pedofilijas skandāls, kopā ar pāris citiem pornodarboņiem aiz restēm par varmācīgu pederastiju nonāk biroja Misis Latvija vadītājs Ainārs Eisaks un pašu biroju piemeklē bankrots, savukārt tīņu skaistumkonkursu organizētāja Daira Silava pie cietumsoda tiek par narkotiku kontrabandu.
Protams, visi šie skandāli neiznīdē skaistumkonkursus kā sugu – kā atzīst I. Fogele, visus nākamos gadus neskaitāmi konkursiņi vairojas kā sēnes pēc lietus. Nelaime (jeb laime) tik viena – savu kādreizējo glamūru tie ir zaudējuši, šķiet, uz visiem vai vismaz ļoti ilgiem laikiem.
Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.
Turpmāk vēl...