Stājas spēkā grozījumi ar valsts drošību saistītajos likumos

Trešdien stājas spēkā grozījumi ar valsts drošību saistītajos likumos, no kuriem svītrotas strīdīgās likuma normas, kas tika pieņemtas valdībā Satversmes 81. panta kārtībā.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka likumu grozījumu redakcija ir tāda pati, kāda tā bija, pirms Ministru kabinets tos grozīja un pieņēma Satversmes 81. panta kārtībā.

Saeima 29. martā galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma trīs likumu grozījumus, kas atceļ strīdīgās normas ar valsts drošības iestādēm saistītajos likumos. Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā «Par valsts noslēpumu» paredz svītrot no likumiem visas valdībā Satversmes 81. panta kārtībā, bet vēlāk Saeimā pieņemtās normas.

Par likumu grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā balsoja 87 deputāti. Līdz ar to Satversmes 75. pants paredz: ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, Valsts prezidente nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad Valsts prezidente pieņemto likumu saņēmusi.

Deputāti, izskatot grozījumus likumā «Par valsts noslēpumu», noraidīja arī politiķa Vladimira Buzajeva (PCTVL) iesniegtos sešus priekšlikumus, no kuriem viens paredzēja, ka Latvijas pilsonim ir pieeja sevišķi slepenai informācijai, Latvijas nepilsonim ir pieeja slepenai informācijai un Latvijā pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmusī persona saņem pieeju konfidenciālai informācijai.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja likumu grozījumu izsludināšanu uz diviem mēnešiem. Prezidente asi kritizēja veidu, kādā virzītas izmaiņas Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Valdība un Saeima neesot ieklausījusies ne tikai viņas iebildumos pret likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī.

Valdība izmaiņas pieņēma Satversmes 81. panta jeb steidzamības kārtībā, un Saeima 1. februārī tās apstiprināja, taču prezidente grozījumus atdeva atpakaļ deputātiem otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr viņi Vīķes-Freibergas iebildumus neņēma vērā un 1. martā pieņēma izmaiņas atkārtoti nemainītā variantā.

Prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72. pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu. Viņa uzsvēra, ka tas ir brīdinājums visai sabiedrībai.

Grozījumu pieņemšana Saeimā neatceļ parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai, kas noris jau no 3. aprīļa un ilgs līdz 2. maijam.

Uz augšu