Romāns ar servitūtu

«Es tevi mīlu, zivtiņa mana! Bet es nevaru tevi precēt...»

FOTO: Baiba Aprāne/Apollo

Slepenas tikšanās — bailīgi pār plecu atskatoties; neveikli meli un ģeniālas pasaciņas; īsi laimes mirkļi un garas vientulības stundas. Tā ir ilūziju pasaule, kurā pastāv šīs attiecības. Varētu arī teikt: romāns ar servitūtu (apgrūtinājumu), jo viens no viņiem ir ģimenes cilvēks.
Kā jau parasti viss sākas ļoti romantiski. Viņš aplido, ielaiž dvēseles visslēptākajos kambaros, burtiski satriec ar savu domu lidojumu. Un skat, sieviete jau drīz vien ir zaudējusi veselo saprātu.

Kas vīrieti mudinājis uz šiem piedzīvojumiem? Seksuālās potences noriets, laulības krīze vai vienkārši kāre pēc svaigas miesas? Sievietei tajā brīdī šie jautājumi neliekas analīzes vērti, jo viņa ir vienkārši iemīlējusies.

Pēc jūtu orģijām romāna sākumā (ziediem, slepeniem randiņiem, alkaina seksa) agri vai vēlu iestājas ikdienas realitāte. Tas, kas sākotnēji bijis iespējams, pateicoties paaugstinātam adrenalīna līmenim dvēselē, ar laiku kļūst mokošs. Tāpēc laikam Dievs orgasmu cilvēkam atvēlējis kā īsu mirkli — lai nenogalētu skaistā nāvē. Arī dvēseles orgasms ir un paliek orgasms, kas nevar turpināties bezgalīgi. Attiecības zaudē kaisli (vismaz no vienas puses). Parasti tā ir sieviete, kura var un grib turēt ilgāk. Tikai pornofilmās abi partneri stundām «dragā, dragā» un beidz vienlaikus.

Velkot paralēles ar seksu, atkal jāteic, ka tieši sieviete ir tā, kura bieži vien paliek griboša. Lai noturētu vīrieti, viņa ir spiesta samierināties ar tām drupačām, kas atbirst no svešas ģimenes galda.

Ārēji bieži vien viss turpinās rāmi lēnām. Līdz kārtējai histērijai, kad no dvēseles izverd sakrājušās sāpju mieles kopā ar izmisuma pilnu (un naivu) jautājumu: KAD BEIDZOT TU IZDARĪSI IZVĒLI STARP MANI UN NĪSTO SIEVU?

Diemžēl šāda situācija var turpināties gadiem ilgi. Tikmēr laiks iet, ievelkot rievas sejā un rētas dvēselē. Tomēr sievietei pietrūkst drosmes spert izšķirošo soli, lai pārtrauktu dvēseles mokas. Kāpēc viņa nespēj atrisināt šo pazemojošo situāciju? Izrādās, var definēt četrus sieviešu tipus, kuriem šāds psiholoģiskais konflikts ir tikpat kā nepārvarams.

Kas vieno šos četrus sieviešu tipus? Jā, mīlestība. Protams, arī iluzorā cerība reiz kļūt par viņa sievu. Psihoanalītiķis konstatētu, ka šīs sievietes ir savdabīgs vīriešu iegribu klons. Kāpēc gan tiek izvēlēti tieši šādi iekāres objekti? Vienkārši: jo vairāk šķēršļu, jo lielāka emocionālā un seksuālā enerģija uzkrājas, lai pēc tam saldkairi atbrīvotos. Nu kam gan ir vajadzīgs stabils, bet garlaicīgs romāns?

Katras sievietes iespējas piepildīt savu karstāko vēlēšanos (aizvilināt vīrieti no sievas) būs atkarīgas no mīlnieka gudrības vai tieši pretēji — muļķības.

Ja sieviete ir mazohiste, tad viņas izredzes līdzinās nullei. Arī histēriķei nekas reāls nespīd. Pat vīrietim, kuram tīri labi patīk «pastaigas pa mīnu lauku», vienalga ik pa brīdim ir nepieciešama atpūta. Lūk, šī miera osta ir viņa pacietīgā un rūpīgā sieva.

Mūžīgajai līgavai atliek vien cerēt, ka atradīsies kaut viens vīrietis plašajā pasaulē, kurš tic pasakām ar laimīgām beigām.

Vislielākās iespējas realizēt savu karstāko vēlēšanos ir sievietei — mātei. Viņas uzticība un pieķeršanās, kā arī spēja uzņemties atbildību grūtās situācijās (un tās arī atrisināt) patiešām var vainagoties ar uzvaru.

Ja būtu iespējams apvienot mazohistes verdzisko iejūtību ar histēriķes ekspresiju, pievienojot vēl mūžīgās līgavas romantismu un drošības izjūtu, kuru sniedz sieviete — māte, tad, iespējams, šādu sakaru iznākums būtu pilnīgi citāds nekā reālajā dzīvē.

(Rīt — par četriem sieviešu tipiem, kuras ielaižas attiecībās ar precētiem vīriešiem: mazohiste, histēriķe, mūžīgā līgava un māte.)

Uz augšu