Šovasar Latvijā apgredzenoti 113 ziemeļu gulbji

Putnu gredzenošanai ornitologs izmantojis plastmasas kakla gredzenus, kas ļauj ar binokļa vai teleskopa palīdzību nolasīt kakla gredzena kodu no liela attāluma, putnu nesagūstot, un neatkarīgi no tā, vai tas peld vai atrodas uz sauszemes.

Šī metode īsā laikā ļauj ievākt pēc iespējas daudz informācijas par putna dzīvi. Ar gredzenošanas palīdzību, piemēram, ir noskaidrots, ka 90% no Latvijas ziemeļu gulbjiem pārziemo Vācijā un tikai neliela daļa Polijā, Dānijā, Austrijā, Šveicē un Nīderlandē. Taču tas viss nerada priekšstatu par migrācijas ceļiem, par to, cik īsā laikā gulbis var pārlidot no vienas vietas uz otru. Atšķirībā no pieaugušajiem putniem, kas ligzdo Latvijā un pārziemo Eiropā, patlaban nav ziņu, kur Latvijā gredzenotie ziemeļu gulbju mazuļi maina spalvas pirmajā vasarā. Kamēr gulbji nesasniedz dzimumgatavību un nesāk ligzdot, tie pulcējas baros, kuros uzturas, līdz tiem izaug jaunās spalvas.

Ir vairāki ziņojumi no jūnija sākuma par mūsu ziemeļu gulbjiem, kas šeit gredzenoti kā mazuļi, no Igaunijas, Somijas. Taču spalvu maiņa notiek no jūlija vidus līdz augusta beigām, un šajā laikā putni nekad nav novēroti ne Latvijā, ne arī Igaunijā un Somijā. Tas ļauj izvirzīt hipotēzi, ka jaunie ziemeļu gulbji savu pirmo vasaru pavada ārpus Latvijas, visticamāk, Krievijas ziemeļos, stāstīja Boiko.

Ornitologs atklāja, ka turpmākajiem ziemeļu gulbju pētījumiem ir pietrūcis finansējuma, tādēļ, lai izpētītu ziemeļu gulbju migrāciju un putnu apmešanās vietu pirmajā vasarā, viņš finansējumu meklē "Labiedarbi.lv" projektu konkursā.

Lai turpinātu savus pētījumus, ornitologam ir nepieciešami 1560 lati, kas paredzēti degvielai, lai pētījumu šogad pabeigtu ar rudens migrāciju, bet pārējais finansējums tiks atvēlēts pētījumam visa 2011.gada garumā. Palīdzēt iegūt pētījumiem nepieciešamo finansējumu var ikviens idejas atbalstītājs, balsojot portālā "Labiedarbi.lv" un "Draugiem.lv". Balsot par šo projektu iespējams visa septembra laikā. Balsošana abos portālos ir sinhronizēta, tādēļ neatkarīgi no tā, kurā portālā apmeklētājs nobalso par projektu, saņemto balsu skaits automātiski tiek skaitīts kopā un ir identisks abos portālos.

2004.gadā ar Latvijas Vides Aizsardzības fonda (LVAF) finansiālu atbalstu tika sākts projekts "Ziemeļu gulbis - ekoloģija un aizsardzība Latvijā", kuru fonds atbalstīja līdz šim gadam, taču šogad finansējuma samazinājums skāra arī LVAF, tādēļ, tikai pateicoties dažu privāto personu un uzņēmēju atbalstam, projektu daļēji bija iespējas realizēt šajā gadā.

Turpinot pētījumu, būs iespējams sīkāk izpētīt ziemeļu gulbju migrācijas ātrumu, ceļus un arī jauno putnu apmešanās vietas pirmajā vasarā. Iegūtos datus ir plānots prezentēt Vispasaules gulbju pētnieku konferencē, kas norisinās vienu reizi desmit gados. Konference notiks nākamā gada rudenī Čīlē, un Latvija tajā var būt pārstāvēta pirmo reizi.

Šogad un it īpaši 2011.gadā sāks ligzdot ziemeļu gulbji, ko Boiko apgredzenoja kā mazuļus Latvijā laika posmā no 2004.gada līdz 2006.gadam. Vai šo putnu ligzdošanas vietas atradīsies Latvijā vai arī ārpus tās, var noskaidrot tikai ar šī projekta palīdzību.

Ziemeļu gulbju pētnieka sezona atkarībā no ledus stāvokļa ilgst apmēram desmit mēnešus - no marta līdz jūnijam gulbjiem notiek pavasara migrācija, no aprīļa līdz augustam jāmeklē ziemeļu gulbju ligzdvietas, no jūlija līdz augustam notiek gulbju gredzenošana, bet no septembra līdz decembrim notiek gulbju rudens migrācija, kad ornitologi veic migrantu uzskaiti un gredzenu lasīšanu.

Kopš 2004.gada ziemeļu gulbju projekts ir kļuvis populārs gan Latvijas iedzīvotāju vidū, gan to atzīst arī ārzemju zinātnieki kā ļoti veiksmīgu un lietderīgu. Daudzi Latvijas iedzīvotāji pēc stāstījuma par gulbju pētījumiem vai arī kopīgiem izbraucieniem dabā sāk aktīvāk pievērsties dabas izzināšanai, cienīt to un saudzēt. Gulbju ķeršanā ir piedalījušies vairāk nekā 200 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir jaunieši. Daudzi ornitologi un arī citu profesiju pārstāvji ir iesaistīti ligzdvietu izzināšanā un arī kakla gredzenu nolasīšanā.

Latvijā savvaļā ir sastopamas trīs gulbju sugas - paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis un mazais gulbis. No šīm sugām Latvijā ligzdo paugurknābja gulbji un ziemeļu gulbji, bet trešā gulbju suga sastopama tikai migrāciju laikā pavasaros un rudeņos. Latvijā ik gadu ligzdo ap 200 pāru ziemeļu gulbju. Ziemeļu gulbim ir dzeltens knābis, un tam ir slēpts dzīves veids. Tas izvairās no cilvēka klātbūtnes un ir daudz tramīgāks, tādēļ šo sugu ir grūtāk pētīt.