Vīriešu komandai pietrūka 1318 punktu, sievietēm – 2074
Latvijas vieglatlētiem neparasti slikti veicās Eiropas kausu sacensībās daudzcīņā pirmajā līgā: vīrieši ieņēma priekšpēdējo vietu, sievietes – pēdējo, tādēļ abām komandām nākamgad vajadzēs cīnīties otrajā līgā.
Patiesību sakot, nekas daudz labāks arī nebija sagaidāms, jo katrā komandā trūka divu līderu. Uz desmitcīņu Polijas pilsētā Ščecinā dažādu iemeslu dēļ nevarēja doties Jānis Karlivāns un Edgars Eriņš, uz septiņcīņu Tallinā – Aiga Grabuste. Bet Esēnija Volžankina tur no sacensībām izstājās jau pēc pirmajām divām disciplīnām, 100 metrus ar barjerām veikusi 13,90 sekundēs un augstlēkšanā – 1,66 m.
Palikušās trīs septiņcīņnieces Tallinā darīja, ko varēja, un ne slikti – visas trīs laboja personiskos rekordus. Laura Ludevika pirmo reizi pārsniedza 5000 punktu robežu (5107), Lolitai Šuvcānei 4782 punkti, Baibai Celmai – 4494. Taču šie rezultāti meitenēm ļāva ieņemt tikai attiecīgi 24., 28. un 30. vietu 32 sāncenšu konkurencē, kurā uzvarēja Karina Rukštūla no Nīderlandes (6080). Komandu cīņā līdz sestajai vietai, kas garantēja palikšanu pirmajā līgā, pietrūka vairāk nekā 2000 punktu.
Personisko rekordu sasniedza arī Atis Vaisjūns desmitcīņā (7737), un tas ir diezgan vērtīgs, jo Ščecinā bija ceturtais labākais rezultāts un atbilst Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas B normai. Savam iepriekšējam sasniegumam Atis pielika 16 punktus, viņa rezultāti atsevišķās disciplīnās: 100 m – 11,23, tāllēkšanā – 7,02 m, lodes grūšanā – 13,85 m, augstlēkšanā – 2,01 m, 400 m – 50,27, 110 m/b – 15,06, diska mešanā – 42,99 m, kārtslēkšanā – 4,80 m, šķēpa mešanā – 55,80 m, 1500 m – 4:39,58. Arī desmitcīņniekiem sacensības beigt vajadzēja trijatā, jo 110 m barjerskrējienā izstājās komandas otrais numurs Jānis Ķibermanis. Viņa vārdabrālis Krauklītis, debitējot pieaugušo desmitcīņā, savāca 6422 punktus (26. v.), Andrim Eikenam – 5990 (28. v.). Uzvarēja beļģis Hanss van Alpens (7930).
Pēc pirmās dienas mūsējie bija pēdējie, sacensību turpinājumā tika garām grieķiem, tomēr beigās izrādījās par 1318 punktu tiesu zem svītras, kas palikšanu Eiropas pirmajā līgā šķir no izkrišanas uz otro. Superlīgā iekļuva Beļģijas un Polijas desmitcīņnieki, bet no tās atvadījās itālieši un ungāri. Tādas briesmas draudēja arī sacensību saimniekiem igauņiem, kuru komandā nebija neviena no 8000 punktus pārsniegušajiem lielmeistariem – visi ārstē savainojumus. Taču Igaunijā desmitcīņas tradīcijas ir tik stipras un rezerves – acīmredzot neizsmeļamas, ka piekto vietu kopīgiem spēkiem izcīnīja arī Andress Raja (7834), Tarmo Rītmuru (7626) un Perns Brauers (7274).
Septiņcīņā superlīgu nopelnīja Nīderlandes un Šveices dāmas, tajā nomainot Somijas un Zviedrijas komandas, kas vismaz gadu būs pirmajā līgā. Bet latviešiem jāatkāpjas uz otro, no kuras mūsu dāmas izrāvās tikai pērn, bet kungi – pirms trim gadiem. Desmitcīņas speciālists Andris Staģis spriež: ja Ščecinā būtu startējuši Karlivāns un Eriņš, tad mūsu komanda droši pretendētu uz superlīgu.
,
Superlīga
Vīrieši: 1. Baltkrievija 23 749, 2. Francija 23 246, 3. Nīderlande 23 022, 4. Krievija 22 765, 5. Igaunija 22 734, 6. Spānija 22 464, 7. Itālija 22 088, 8. Ungārija 21 696.
Sievietes: 1. Lielbritānija 18 329, 2. Krievija 17 289, 3. Ukraina 17 243, 4. Polija 17 093, 5. Grieķija 16 559, 6. Francija 16 559, 7. Somija 16 431, 8. Zviedrija 15 148.
Pirmā līga
Vīrieši: 1. Beļģija 23 712, 2. Polija 22 520, 3. Somija 22 145, 4. Ukraina 22 096, 5. Zviedrija 21 913, 6. Lielbritānija 21 467, 7. Latvija 20 149, 8. Grieķija 17 078.
Sievietes: 1. Nīderlande 17 353, 2. Šveice 16 835, 3. Itālija 16 697, 4. Igaunija 16 588, 5. Baltkrievija 16 525, 6. Čehija 16 457, 7. Spānija 15 845, 8. Latvija 14 383.