Līdztiesība – kā pirmā mīla...

• Vīrieša uzdevums ir nodrošināt ģimenes finansiālo pamatu.

• Sievietes un vīrieši ir pilnīgi atšķirīgi, katram jāpilda savas funkcijas, un līdztiesība ir muļķības.

• Mūsdienās vīrieši strādā par daudz, tāpēc daudzi, neredzēdami dzīvei citu jēgu, krīt depresijā un dodas pašnāvībā. Viņi jau tā mirst agrāk par Latvijas sievietēm.

• Vīriešiem būtu jāstrādā vairāk, citādi tāpat visu padara sievietes!

Naudas vara

Tās ir dažas frāzes, ko dzirdēju, kad ierunājos par līdztiesību. Sievietēm ir tiesības rauties vaiga sviedros, lai nopelnītu naudu sev, vīram un bērniem, mašīnai, kredītam un nākotnei, un vienreizīgā iespēja sevi pierādīt un pašrealizēties... Tikai sievišķībai vietas te vairs nav. Bet vīrieši grib sev blakus sievišķīgas būtnes, un nelaimīgi kļūst abi.

Tas ir tāpat kā ar kaimiņu strīdiem — kamēr ir mierīga līdzāspastāvēšana, visiem ir labi. Līdzko kāds jūtas pārāks un sāk uzkundzēties, diktējot savas prasības, nemiers rūgst. Kad tas norūgst un gāžas pāri malām, tiek saukta policija. Tad katrs uzzina savas tiesības, bet kašķis nepāriet. Kašķis ir slimība, un slimojam mēs visi, kuri aizraujas ar līdztiesības jautājumu risināšanu tiesas ceļā. Vai tad mūsu laime atkarīga no līdztiesības? Diez vai. Drīzāk no harmoniskas līdzāspastāvēšanas. Kāpņu telpā. Dzīvoklī. Darbā. Valstī.

Nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev. Šajos vārdos daļēji arī slēpjas līdztiesības ideja. Apziņā, ka manas tiesības ir līdzvērtīgas citu tiesībām. Protams, mēs esam tik dažādi, un ne visiem vēlmes ir vienādas, ne visi grib, lai viņiem dara to, ko tu gribi, lai dara tev. Bet tāpēc mums dota mute, lai runātu, un veselais saprāts, lai domātu un izanalizētu. Lai vienotos. Nevienā Latvijas likumā sieviete nav diskriminēta tāpēc, ka ir sieviete. Likumi visiem ir vienādi.

Vajag izgulēties!

Tas, kas patiešām atšķir abus dzimumus, ir mēnešreizes un predispozīcija dzemdēt. Noteikti būsi dzirdējusi, ka sievietēm regulāri iestājas tā sauktais kašķīgais periods, kad uz jautājumu, kas tev ir, pilnā balsī atbildam: «Nevis man, bet tev! Es neesmu kašķīga!» Man ienāca prātā: lai nebūtu lieki jāstrīdas, problēmas atrisinājums un līdztiesības triumfs skanētu tā — laiks izgulēties!

Katrs zina, cik grūti noturēt acis atvērtas pēc garas nakts. Visiem saprotams, kā cilvēks jūtas, kad nav izgulējies. Tāpēc pat derīgi būtu ieviest darbā elastīgāku grafiku, jo ir taču cilvēcisko vērtību laiks! Ja aizbildinājums ir sarežģītā plānošana, lai piemērotos katra gulēšanas režīmam, tad tikai labi, jo būs vajadzīgs kāds labi atalgots plānotājs, un visi būtu laimīgi. Gan sieviete, gan viņas vīrietis un bērni. Un iegūtu arī darbs. Palielinātos darba ražīgums un drošība.

Pirmā mīla — visdemokrātiskākā!

Viss ir spēle. Pat tad, kad uzskatām, ka esam pārāk slinki vai nevērīgi pret citiem spēles dalībniekiem.

Vai ir atšķirība, kā sieviete stāsta par savu vīrieti? Piemēram, manējais šodien pārvilkās mājās pilnā, dara tā un tā, vai arī — mans vīrs gan nepieļaus to! Skan pavisam citādi, vai ne? Diezgan skaidri parādās, kurš ir noteicējs.

Kāds skolotājs man reiz teica, ka visdemokrātiskākā esot pirmā mīlestība, jo tā neredz un nešķiro ne naudas daudzumu, ne vecumu, ne izskatu. Tā ir brīva no aizdomām un piesardzības. Varbūt tā arī vajadzētu nodzīvot dzīvi — ticot, uzticoties un atbalstot.

Par to iedomājos tāpēc, ka līdztiesības jautājums ģimenes dzīvē ir aktuāls. Gan starp sievu un vīru, gan starp vecākiem un bērniem. Lai nebūtu tā, ka meitenes tiek audzinātas klusībā un pieklājībā, jo tā piedien, bet puišiem atļauts kaut ar lodlampu skolas sienā iededzināt rupjus vārdus. Lai nebūtu tā, ka meita var izrunāties ar māti, bet tēvi mīl dēlus. Bet te, tāpat kā mākslā, viss sajaucas, laikiem mainoties, un izdzīvo tikai dažas vērtības, kam arvien grūtāk sekot, bet vēl grūtāk — tās mainīt.

(Fragmenti no raksta.)