Zviedri bez aizspriedumiem

Gadsimtos izkopta demokrātija

Kaut arī Zviedrija ir viena no pasaules vecākajām karalistēm, tai ir arīdzan senas demokrātijas tradīcijas. Brīvzemnieku un strādnieku šķira vienmēr ir bijis nozīmīgs spēks Zviedrijas valsts pārvaldes noteikšanā, un 20. gs. sākumā tās intereses pārstāvēja parlaments. Sākot no ģimenes un beidzot ar valsts pārvaldi, zviedriem cieņā ir brīvība un vienlīdzība. Valdība, bizness un līdzīgas jomas ir kā vīriešu, tā sieviešu darbības lauciņš. Līdz ar to izteiktāka ir kļuvusi vīrieša loma ģimenē un bērnu audzināšanā.

Psihologi mēdz apgalvot, ka veiksmīgu attiecību pamatā ir dialogs — sava viedokļa izteikšana, nebaidoties no represijām vai apkārtējo nicinājuma. Zviedri to ir noteikuši ar likumu — Zviedrija bija pirmā valsts pasaulē, kuras parlaments jau 18. gs. pieņēma likumu par preses un vārda brīvību.

Zviedri cenšas būt toleranti pret svešiniekiem — savulaik šī valsts piedzīvoja nozīmīgu viesstrādnieku pieplūdumu no dažādām pasaules malām, joprojām Zviedrijā patvērumu rod bēgļi no nabadzīgajām valstīm, karadarbības zonām un tamlīdzīgi. Iebraucējiem, ja tie nodzīvojuši valstī vismaz trīs gadus, ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, turklāt daudzi iebraucēji ir ieprecējušies zviedru ģimenēs un veiksmīgi asimilējušies. Ja iebraucējs izrāda cieņu un vēlmi saprast Zviedrijas likumus un paradumus, zviedri viņu labprāt uzņem.

Taču robežas starp brīvību un haosu viņi ir noteikti reglamentējuši, un dzīvot kopā ar zviedru, turklāt Zviedrijā, nozīmē pieņemt viņa dzīvesveidu. Piemēram, valstī, kur vidusmēra iedzīvotājs prot gan angļu, gan vācu valodu, ne vienmēr TV kanālos, veikalos un apkalpošanas iestādēs, kuru specializācija nav tūristu apkalpošana, būs iespējams sarunāties kādā no svešvalodām — reizēm cilvēkam, kurš nolēmis kaut uz laiku apmesties uz dzīvi Zviedrijā, ērtāk ir apgūt zviedru valodas pamatzināšanas.

Bērni — mazi pieaugušie

Zviedri ir vienmēr atvērti jaunai informācijai. Jau no mazotnes ar bērnu tiek runāts kā ar līdzvērtīgu sarunu biedru. Par lietām, kas attiecas uz cilvēka ķermeni, attiecībām starp vīrieti un sievieti, ar bērnu tiek runāts diezgan agri — zviedri nemēdz stāstīt pasaciņas par stārķi, kas mammai un tētim atnes mazuli, vai tamlīdzīgas blēņas.

Zviedru pusaudžu vecāki nesatraucas, ja viņu meitai ir draugs, bet gan rūpējas, lai bērns būtu informēts, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības un STS. Kā liecina statistika par mazgadīgām meitenēm veiktajiem abortiem, kuru skaits Zviedrijā ir neliels, šī uzticēšanās attaisnojas. Iespējams, savu paveic arī stingrie likumi, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumiem — glāzīti ar stiprāku dzērienu drīkst tukšot vien tad, kad sasniegts pilnu 20 gadu vecums.

Zviedri cenšas saviem bērniem ieaudzināt atbildību pret partneri un attiecībām. Kaut arī zviedru ģimenes ir pietiekami turīgas, bērni netiek apveltīti ar milzīgām kabatas naudām. Nav nekas neparasts, ja, sasniedzot 14 gadu vecumu, zviedru pusaudzis brīvajā laikā dodas piepelnīties, strādājot, piemēram, pakalpojumu sfērā.

Tandēma un karjeras testi

Tā kā visai maz zviedru ir izteikti reliģiozi, viņi nesteidzas doties laulībā. Nekas neparasts nav dzīvot kopā un testēt vienam otru — vai šis cilvēks ir man piemērots? Vai es tiešām spēšu nodzīvot ar viņu visu mūžu? Nepieciešams arī iegūt labu izglītību, izveidot karjeru un apliecināt sevi sabiedrībā, pirms ķerties pie ģimenes ligzdiņas vīšanas.

«Vai tiešām iespējams, ka tas bija mans vecais draugs no studiju laikiem Upsalā? Ērikam Malmborgam tagad vajadzētu būt mācītājam. Es viņu dresēju eksāmeniem, rakstīju viņa pirmos sprediķus, kā arī viņa mīlestības vēstules izredzētajai veselu semestri. Es iekaustīju viņu ik reizi, kad viņš vakaros ieradās piedzēries, lai pārgulētu manā brīvajā istabā, jo no paša pajumtes par nepiedienīgu uzvešanos bija izsviests. Biju zaudējis viņu no redzesloka, kad pirms daudziem gadiem pametu Zviedriju, zināju, ka viņš izslēgts no universitātes un viņam klājies aizvien ļaunāk un ļaunāk. Pēkšņi es atcerējos, ka biju dzirdējis runājam, it kā viņš kļuvis par aktieri, nu, protams, tas bija mans zem nelaimīgas zvaigznes dzimušais draugs, kas šovakar spēlēs Hamletu!»

(A. Munte «Stāsts par Sanmikelu»)