Šā gada Nobela prēmija fizikā piešķirta francūzim Albēram Fertam un vācietim Peteram Grīnbergam par darbu nanotehnoloģiju jomā, otrdien paziņoja Nobela prēmiju žūrija un Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Nobela prēmija fizikā piešķirta Albēram Fertam un Peteram Grīnbergam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prestižā desmit miljonu Zviedrijas kronu (764 000 latu) vērtā prēmija piešķirta par abu zinātnieku darbu, kas ļāvis radikāli samazināt cieto disku izmērus. Ferts un Grīnbergs 1988. gadā neatkarīgi atklāja pilnīgi jaunu fizikas efektu — milzu magnetorezistenci (GMR), kas izraisīja revolūciju datu iegūšanā no cietajiem diskiem.
«Šā atklājuma dēļ datoru izmērs ir dramatiski samazinājies salīdzinājumā ar 1964. gada gigantiem. Un dramatiski ir arī kritusies personālo datoru cena uz megabaitu,» teikts Nobela prēmijas žūrijas paziņojumā.
«Kāds man teica: ja ir zvans no Stokholmas, tā var būt tikai Nobela balva,» intervijā Zviedrijas radio sacīja Grīnbergs. Viņš pauda sajūsmu par balvas saņemšanu, piebilstot, ka «pie manām durvīm tagad stāv pūlis ar cilvēkiem».
Frets sacīja, ka ir ļoti «priecīgs un aizkustināts». «Es esmu vairāk nekā laimīgs dalīties [balvā] ar Peteru Grīnbergu. Mēs tikko runājām. Mēs vienmēr godīgi apmainījāmies ar mūsu pētījumu rezultātiem. Ir fantastiski redzēt mūsu atklājuma ietekmi.»
Pagājušajā gadā Nobela prēmiju fizikā saņēma amerikāņu zinātnieki Džons Meters un Džordžs Smūts par darbu, kas palīdzējis labāk izprast galaktiku un zvaigžņu rašanos.
Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta britu zinātniekam Mārtinam Evansam un amerikāņiem Mario Kapeki un Oliveram Smitīsam par embrija cilmes šūnu pētījumiem.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901. gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833–1896).