Kāpēc es tomēr krāpju mīļāko ar savu vīru?

Man svarīgi no mīļākā saņemt to, ko nesaņemu mājās, — romantiku, adrenalīnu un apziņu, ka esmu viņa narkotika. Tad arī pati došu pretī visu savu kaisli līdz pēdējai lāsītei. Sekss man vajadzīgs komplektā ar trauksmes izjūtu virs jostasvietas. Tas nozīmē: ja man ir mīļākais, tātad pietrūkst fīlinga, jo par tehniski labu seksu laulības gultā nekādā ziņā nevaru sūdzēties.

Negaidu, lai mīļākais manis dēļ tērē mežonīgas summas, jo fīlingu un mani nopirkt nevar, taču viņš nekādā gadījumā nedrīkst «braukt uz mana rēķina». Mani var «paņemt» ar kaut ko no sērijas «Aizved mani uz Munameģi!». Un «munameģis» ir visapkārt: varam barot pīles kanālmalā, skriet pakaļ pēdējam tramvajam, velt sniegavīru, pikoties vai klusējot stāvēt pie Ventas rumbas. Kopā braukt ar veļļukiem, klejot pa Gaujas senleju vai skaitīt cūkas Līgatnes dabas parkā. Patiktu, ja viņš mani šad tad pārsteigtu ar kaut ko jautri crazy, piemēram, aizvestu uz slidotavu, uz kartinga halli vai uzspēlēt peintbolu — es būtu starā!!! Pēc tam kopā dušā, un es plīsīšu no nepacietības! Tad sekos sekss, nevis dzimumakts.

Man noteikti jājūt, ka esmu viņam MĪĻĀKĀ, ka viņš man piezvana nevis sev ērtā laikā, kuru es zinu no galvas, bet negaidot — bez jebkāda grafika. Tāpat nostrādā bezkaunīgi mīļas vēstulītes (SMS, meiliņi vai aprakstīts avīzes stūris — nav svarīgi), bet, ja to nav, uzskatu, ka nekā vairs nav.

Svarīgi, ko un par ko viņš runā, kad esam kopā; lai viņš nedižojas: «Da es! Da man!» Un pa telefonu manā klātbūtnē vēlams runāt tā, lai es pat nenojaustu, kas zvanīja — sieva vai priekšnieks? Tāpat, ja es esmu piezvanījusi nelaikā, jāiemanās runāt tā, lai vilks paēdis un abas kazas dzīvas.

Svarīgi, lai viņš ar mani neslapstās. Es lieliski zinu, kā legalizēt savas pastaigas ar vīrieti X, tāpēc to pašu gaidu arī no viņa. Ja mēs ejam pa pilsētas centru, tad ejam kopā, nevis divu soļu attālumā vai tēlojot lietišķu pārgājienu no biroja A uz biroju B. Normāls vecis neslapstās: ja arī ir pamanīts, vienmēr zinās, ko teikt, kaut vai gadītos saskrieties ar sievu. Man ar viņu jāvar cilvēcīgi kopā aiziet uz teātri, pusdienās vai uz to pašu kartinga halli. Ja vīrietim tas nav pa kaulam, viņš nav izaudzis līdz mīļākajai.

Jā, šad tad man gribas saņemt dāvaniņas — tas nav obligāti, bet ir ļoti mīļi! Nav svarīgi, cik tās maksā un vai vispār maksā, galvenais, lai nāk īstajā brīdī. Piemēram, klīstam pa pilsētu, ieejam lielveikalā iepirkt ēdamo piknikam vai vakariņām, viņš negaidot ieved mani veļas vai parfimērijas nodaļā un liek izvēlēties, ko sirds kāro. Pēc tam to kopīgi «degustējam»...

Vai arī šķiroties (nevis tiekoties!) viņš man pasniedz mazu nieciņu, sakot — tas par to, ka bija forši. Super! Jo tad es zinu, ka tiešām bija super. Turpretī dāvaniņa randiņa sākumā — tas ir tāds kā avanss par seksu.

Sekss kā tāds? Tas var pat nebūt pats brāzmainākais, ko esmu piedzīvojusi — svarīgs ir fīlings — kā mēs līdz tam tiekam un kas notiek pēc tam. Mīlējoties man jāsasniedz ja ne orgasms, tad vismaz citāda labsajūta; jābūt kādai odziņai, ko nesaņemu mājās. Jebkuram vīrietim ir ļoti svarīgi turēt sevi labā fiziski erektīvajā formā, jo skumjākais, kas var būt, — pārāk īss akts. Ja tāda tā vainīte, nevajag brīnīties, kāpēc es ar katru reizi kļūstu arvien slinkāka un vēsāka — nav jau jēgas «izlikt iekšas», ja zinu, ka pati palikšu bešā... Arī tādā gadījumā es halturēšu gultā, ja jutīšu, ka viņam prātā tikai viena doma — nokniebties un pa mājām.

Man ir ļoti svarīgi, lai vīrietis rūpējas par apstākļiem. Nu, vajag man to apziņu, ka viņš piedomā, kur un kā mīlēties ar mani. Tas ir normāli, un tad pārmaiņas pēc es pati gribēšu tūlīt un tepat: gan mašīnā, gan smiltīs, gan prezentācijas laikā tualetē... Ja jutīšu, ka vīrietis regulāri grib izšļūkt pa lēto — bye-bye.

Izbeigšu, tiklīdz jutīšu, ka viņš mani kaut vismazākajā mērā izmanto. Piemēram, dodot mājienus, ka man viņa karjeras vai biznesa labā jāiedarbina savi privātie sakari. Tomēr pats galvenais — viņam jāprot pēc iespējas ilgāk uzturēt sākuma fāzi vai vismaz ilūziju par to. Kamēr būs tā «munameģa sajūta», neredzēšu ne viduvēju seksu, ne «braukšanu pa lēto», ne manu «galu» izmantošanu.

Tiklīdz mūsu attiecībās iezagsies rutīna, tiklīdz viņš mani uztvers pašsaprotami — viss cauri, jo rutīnu, seksu un vakariņas es varu dabūt arī mājās.